Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 50–120 cm augsts lakstaugs. Stublājs viens, stāvs, tievs, augšdaļā zarojas skrajā, vairogveidīgā vai skarveidīgā ziedkopā. Apakšējās lapas ar gariem kātiem, olveidīgi lancetiskas vai lancetiskas, ar sašaurinātu pamatu. Vidējās lapas lancetiskas, sēdošas, pakāpeniski pāriet lancetiskās līdz lineārās augšējās lapās. Lapu virspuse zaļa, kaila, apakšpuse kaila vai ar skraju zirnekļveidīgu matojumu. Ziedi kurvīšos, mēlziedu nav, ir tikai iesārti violeti stobrziedi. Auglis – sēklenis ar matkausu. Zied jūlijā. Aug atsevišķi indivīdi vai nelielās, skrajās grupās (Šulcs 2003; Priedītis 2014). Vairojas gan veģetatīvi, gan ar sēklām (Gailīte 2012). Sēklas izplatās ar vēju, vidējais izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Šaura areāla Baltijas jūras reģiona ZA daļas endēms, sastopams Igaunijā, Krievijas Sanktpēterburgas apgabalā (pēdējos 40 gados nav atrasta) un Latvijas R daļā (Priedītis 2014; Govaerts 2024). Igaunijā šī suga ir samērā bieži sastopama Z un centrālajā daļā (eElurikkus 2022), bet Lietuvā nav sastopama (Kuusk et al. 2003). Latvijā suga zināma tikai divās vietās Kurzemē: Klapkalnciema (Dubļukrogs) un Popes apkārtnē. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. EOO nav mainījies, salīdzinot ar 20. gs. beigās zināmo (Šulcs 2003).
Populācija. Tiek lēsts, ka Latvijas populācijā ir ap 5000 indivīdu. Nav zināms, cik no tiem ir uzskatāmi par pieaugušiem IUCN metodikas izpratnē. Lielākais sugas indivīdu skaits (ap 80%) atrodas mikroliegumā “Dubļukrogs”. Populācijas skaita dinamika rāda, ka, atsākot zālāju un zāļu purvu apsaimniekošanu, augu skaits palielinās. Tomēr sugas vitalitāte ir vidēja, jo vairošanās notiek tikai veģetatīvi un ziedošo augu skaits ir neliels, vidēji tikai 10% (Baroniņa, Priede 2021). Lai gan Latvijā sugas sēklu kvalitāte un dīgtspēja ir vāja un ziedoši ir tikai 10% augu, populāciju ģenētiskās daudzveidības mazināšanās pašlaik neapdraud (Gailīte 2012). Eiropā sugas izvērtēšanai trūkst datu un nepieciešams jauns vērtējums (Bilz 2011).
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā tā sastopama kaļķainos zāļu purvos un zālājos ar mainīgu mitruma režīmu, kur tā aug izklaidus pa vienai vai veido nelielas grupas. Suga visbiežāk aug uz ciņiem, tai optimāls ir daļējs noēnojums (Baroniņa, Priede 2021). Sugas augšanas intensitāte slapjā augtenē ir lielāka nekā sausā (Gailite et al. 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Popes atradnē sugu apdraud zāļu purvu un zālāju augāja aizaugšana, tostarp ar kokiem un krūmiem, jo tie ilgstoši nav apsaimniekoti, kā arī susināšana.
Aizsardzība. Visas atradnes atrodas ĪADT un vienā mikroliegumā. Populācijas lielākā daļa atrodas mikroliegumā “Dubļukrogs” un Ķemeru Nacionālajā parkā. Suga sastopama arī dabas liegumā “Popes zāļu purvs”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāturpina sugas populācijas dinamikas pētījumi, ģenētiskais monitorings, zāļu purvu un zālāju apsaimniekošana Ķemeru Nacionālajā parkā un mikroliegumā “Dubļukrogs”, kā arī selektīvi jāizcērt koki un krūmi un jāatsāk zālāju un zāļu purvu apsaimniekošana dabas liegumā “Popes zāļu purvs” (Baroniņa, Priede 2021). Nav pieļaujama dzīvotņu susināšana.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Estonian saw-wort – Saussurea esthonica. An endemic species to the Baltic Sea region; found only in Latvia and Estonia. In Latvia, the species is known only in two places in western Latvia. Both the EOO and the AOO are 8 km2. The EOO has not changed. Altogether, there are about 5,000 individuals in the Latvian population in both sites. The largest number of individuals of the species (about 80%) is in the “Dubļukrogs“ microreserve. The dynamics of the population suggest that the re-establishment of grassland and fen management has promoted an increase in the number of S. esthonica individuals. The quality and germination of S. esthonica seeds in Latvia are poor, as only 10% of the plants are flowering. In Latvia, S. esthonica is found in alkaline fens and grasslands on soils with a fluctuating water table. The optimum conditions are in partial shade. The species is threatened by natural succession leading to overgrowth with trees and shrubs and drainage. In the Dubļukrogs site, the fen and grassland are restored and maintained. The majority of the population is located in the “Dubļukrogs“ microreserve, which borders with the Ķemeri National Park. It is also found in the Ķemeri National Park and in the “Popes zāļu purvs” Nature Reserve. It is crucial to continue monitoring population dynamics, genetic monitoring, and management in the Ķemeri National Park and Dubļukrogs, as well as to restore and maintain open grassland and fen habitats in the “Popes zāļu purvs” Nature Reserve. Draining the species’ habitats should not be permitted.
Literatūras saraksts
