Morfoloģija un bioloģija. Aknu sūna. Stumbrs pacils, nezarots vai reti un neregulāri zarots. Augi zaļi, zaļganbrūni, izmērs 5,0–10,0 × 1,5–2,0 mm. Uz stumbra skraji bezkrāsaini vai gaišbrūni rizoīdi. Lapu novietojums jumstiņveida, slīps. Lapas līdz pusei dalītas divās nevienāda lieluma daivās, kuru mala ir gluda vai nedaudz zobaina. Lapas pamatne nav nolaidena un beidzas pievienojuma vietā stumbram. Lapas ventrālā daiva plakana vai nedaudz ieliekta, otrādi olveida vai mēlveida, gals noapaļots vai strups. Lapas dorsālā daiva stipri ieliekta, gals līdzīgs kā ventrālajai daivai. Abu daivu savienojošais ķīlis nedaudz ieliekts, gandrīz taisns. Lapa tās vidusdaļā novietota 60–80° leņķī pret stumbru, bet pie lapas gala – 110° leņķī. Lapu šūnas vidusdaļā neregulāri taisnstūrveida, veidojot trīsstūrveida starpšūnu formu. Eļļas ķermeņi apaļi līdz nedaudz eliptiski, pa 4–6 katrā šūnā, ar viegli graudainu malu. Amfigastriju nav. Vairķermeņi veidojas vienīgi augšējo lapu galos, tie ir zaļi vai sarkanīgi, ovāli, veidoti no divām šūnām. Perianti saplacināti, cilindriski, ar nošķeltu galu, augšpusē vāji krokoti, atvere daivaina un nedaudz zobaina (Choi et al. 2012; Liepiņa 2017).
Izplatība. Suga sastopama no Arktikas līdz nemorālajai zonai lielākajā daļā Eiropas valstu. Atrodama augstumu amplitūdā 500–1500 m v.j.l. Konstatēta arī Āzijā un Ziemeļamerikā (Konstantinova et al. 2009). Ne vienmēr tiek izdalīta kā atsevišķa suga (piemēram, Paton 1999) no neievērotās lāpstītes S. praetervisa, tādēļ tās izplatība ir neskaidra. Latvijā konstatēta samērā nesen, pirmo reizi novērota Latgalē uz Nīcgales lielā akmens 1996. gadā (U. Suško). Līdz 2022. gadam konstatēta vēl 51 atradne Vidzemē (Gaujas senlejā, Lojas, Raunas un Līgatnes krastā (A. Opmanis, 2004–2022, J. Kluša, 2017, 2020, J. Saulītis, 2020) un Kurzemē (Kaļķupes krastā un Šlīteres Zilo kalnu sāngravās (I. Rēriha, 2006, 2008)). Sastopamības apgabals (EOO) ir 26 419 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 148 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir stabila. Centrāleiropā apakšpopulācijas ir nelielas, un suga ir reti sastopama. Tomēr Eiropas ziemeļos suga ir diezgan izplatīta, taču taksonomisko neskaidrību dēļ gan izplatība, gan populācijas lielums nav skaidri zināmi (Konstantinova 2019). Latvijā kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Atradnēs veido mazskaitlīgas apakšpopulācijas, tās ir stabilas. Izņemot Gaujas senleju, apakšpopulācijas ir stipri izolētas. Sugas saistība ar reti izplatītiem smilšakmens atsegumu biotopiem Latvijā, kurus apdraud dabiskās sukcesijas risks (aizaugšana) (Čakare 2017), nenorāda uz labvēlīgu nākotnes tendenci.
Biotopi un ekoloģija. Suga aug uz liela izmēra iežiem (Liepiņa 2017). Visbiežāk konstatēta uz mitriem smilšakmens atsegumiem, retāk uz citiem substrātiem: granītakmeņiem mežos, smilšainas augsnes skujkoku mežos, kūdrainas smilts un trūdošiem kokiem. Pavadošās sugas ir divsmaiļu pumpurzarene Cephalozia bicuspidata, plašā pumpurzarīte Cephaloziella divaricata, iesarkanā pumpurzarīte C. rubella, Millera somenīte Calypogeia muelleriana, bezapmales somenīte C. integristipula, parastā irdene Dichodontium pellucidum, kārpainā divzobīte Dicranella cerviculata, mainīgā pabārbula Didymodon fallax, smaržīgā zemessomenīte Geocalyx graveolens, skropstainā hedvīgija Hedwigia ciliata, Zeligera hercogīte Herzogiella seligeri, robainā smaillapīte Isopaches bicrenatus, garpumpuru polija Pohlia proligera, parastā punktlape Rhizomnium punctatum, pieczobu trejsmaile Tritomaria quinquedentata (A. Opmaņa, J. Klušas, J. Saulīša novērojumi). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Eiropā sugai lielu apdraudējumu nav (Konstantinova 2019). To negatīvi ietekmē mežizstrāde un koksnes ieguve, biotopa izmaiņas, rekreācijas aktivitātes. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd tās apakšpopulācijas ir stabilas, bet situācija var mainīties, ja tiks iznīcinātas vairākas atradnes un mazināsies AOO.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. 85% atradņu ir ĪADT – Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas liegumā “Kaļķupes ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidū “Nīcgales meži”. Jāaizsargā sugas atradnes un biotopi, jārīko mācības, jāveic pētījumi par populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, biotopu tendencēm.
Autori: Renāte Kaupuža*, Ansis Opmanis, Līga Strazdiņa.
Summary. Sharp earwort – Scapania mucronata. Liverwort. Found from the Arctic to the nemoral zone in most European countries. It was first found in Latvia by U. Suško in 1996. 52 localities of the species have been found in Vidzeme, Kurzeme, Latgale. EOO is extensive – 26,419 km2. Calculated AOO is 148 km2. In Latvia, no quantitative studies on the regional population size and changes have been carried out. In the localities, the species forms few local subpopulations which are stable. With the exception of the Gauja Valley, the subpopulations are highly isolated. The species grows on wet sandstone outcrops, less often on other substrates: in forests on granite stones, on sandy soil in coniferous forests, on peaty sand and on decaying trees. The species is threatened by logging, timber extraction, habitat alteration and recreational activities. It is assessed as Near Threatened (NT) as subpopulations are currently stable, but the situation may change if more localities are destroyed and the area occupied by the species declines. A protected species in Latvia. The legal status of the species must be maintained. 85% of the species’ localities are found in protected nature territories – the Gauja and Slītere National Parks, the “Kalķupes ieleja” Nature Reserve, and the “Nīcgales meži” Protected Landscape Area. Protection of the localities and habitats of the species should be ensured, expert training and studies on the population size, distribution and dynamics and habitat trends should be carried out.
Literatūras saraksts
