Morfoloģija un bioloģija. Īsspārnu sisenis ir vidēja izmēra (tēviņiem ķermeņa garums 18–25 mm, mātītēm 24–30 mm) ar stipri reducētiem spārniem. Sugas noteikšana nav sarežģīta. Atšķirībā no citām siseņu sugām ar reducētiem spārniem (sisenis Euthystira brachyptera, zeltainais sisenis Chrysochraon dispar, īsspārnu pļavsisenis Pseudochorthippus parallelus) šai sugai priekškrūtis šķērso trīs rievas (nevis viena) un spārni ir reducēti abiem dzimumiem. Vēdera posmi ar kontrastējošām tumšākām malām. Mātīšu krāsojums brūnos un dzeltenos toņos, bet tēviņu – melnos un gaišzaļos vai dzeltenos. Lēcējkāju apakšpuse sarkana (Holst 1986; Sardet et al. 2021). Attīstība ar nepilnīgo pārvēršanos; gadā viena paaudze. Augsnē izdētās olas pārziemo. Nav zināms, vai Latvijā olas pārziemo vienu ziemu, kas norādītu uz piemērotiem apstākļiem, vai divas ziemas, kas ir pielāgojums nelabvēlīgiem apstākļiem. Pavasarī no olām izšķiļas pieaugušajiem indivīdiem līdzīgi, bet krāsojumā neizteiksmīgāki kāpuri, kuriem ir piecas attīstības stadijas. Pieaugušie indivīdi sastopami no jūlija līdz septembra beigām. Aktīvs dienā. Fitofāgs – barojas ar lakstaugiem, tostarp graudzālēm.
Izplatība. Suga sastopama Eirāzijā, pamatareāls Eiropā. Areāla Eiropas daļai ir divas izteiktas zonas – Dienvidrietum- un Centrāleiropas kalni (Alpi, Pireneji), kur sastopamas divas pasugas – P. p. caprai un P. p. nadigi –, un Ziemeļeiropas areāla daļa, kur ir sastopama nominālā pasuga (Zviedrija, Norvēģija, Somija un Baltijas valstis) (GBIF 2021; Cigliano et al. 2022). Lietuvā zināma tikai viena atradne valsts D daļā (Budrys 2021). Igaunijā sastopama atsevišķās atradnēs, arī Sāremā salā (Runnel 2017). Latvija atrodas uz sugas Ziemeļeiropas areāla daļas D robežas, bet ne areāla perifērijā. Vairums zināmo atradņu ir Pierīgā un Piejūras zemienē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 15 794 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 64 km2. Nav zināms, kā ir mainījušies EOO un AOO, jo trūkst datu.
Populācija. Eiropā kopumā populācija mazinās, tomēr Ziemeļeiropas populācija ir samērā stabila (Zuna-Kratky et al. 2016). Lietuvā suga ir ļoti reta, zināma tikai vienā atradnē, kur konstatēti daži indivīdi piemērotā biotopā (Budrys 2021). Spriežot pēc novērojumu skaita, Latvijas reģionālā populācija varētu būt lielāka nekā Lietuvā. Dati par sugas populācijas lielumu vai tā pārmaiņām nav pieejami. Iespējams, suga Latvijā pastāv kā metapopulācija, jo vairums tās novērojumu ir ārpus piemērotām dzīvotnēm. Iespējams, suga mūsdienās sastopama retāk nekā 20. gs. 30. gados (Princis 1931). Arī Igaunijā senākos avotos minēts, ka suga ir bieži sastopama (Albrecht 1963), bet mūsdienās ir reta (Runnel 2017).
Biotopi un ekoloģija. Eiropas centrālajā daļā suga apdzīvo kalnainus apvidus. Ziemeļeiropas areāla daļā tā sastopama arī ārpus kalnu reģioniem. Apdzīvo dažādus sausus, atklātus biotopus, kur pieejama atklāta, saules apspīdēta augsne, kur dēt olas, un zems, skrajš augājs ar sīkkrūmiem. Pamatareālā suga sastopama virsājos, kadiķu audzēs, smiltāju zālājos, arī sausās ceļmalās un izcirtumos. Latvijā zināmās sugas atradnes ir pārsvarā izcirtumos un ceļmalās, kur pieejami sugai nepieciešamie resursi. Pēc eksperta vērtējuma, Latvijā sugai daļēji piemēroti ir arī aizsargājami meža biotopi – mežainas piejūras kāpas un veci, dabiski vai boreāli meži. Jāņem vērā, ka sugai nozīmīgas ir tieši šo mežu malas, degumi vai atvērumi. Iespējams, sugas novērojumi šo mežu malās un izcirtumos ir saistīti ar tai optimālo biotopu – smiltāju zālāju un virsāju – trūkumu, kā arī ar sugas zemajām izplatīšanās spējām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraudošie faktori Latvijā ir nepietiekami pētīti, tāpēc šeit norādīti ar dzīvotni un izplatīšanās spējām saistītie apdraudējumi. Zemo izplatīšanās spēju dēļ to apdraud biotopu sadrumstalošana. Piemēroto biotopu apsaimniekošanas trūkums izraisa to kvalitātes (raksturīgo struktūru un funkciju) un platību mazināšanos, kā rezultātā suga var izzust vietējā mērogā. Domājams, vēsturiski sugai piemērotie biotopi mazinājušies plašu mežu masīvu stādīšanas dēļ. Iespējams, tāpēc mūsdienu atradnēs ir neliels indivīdu skaits, kas apdzīvo nepietiekami piemērotus biotopus, un reģionālās populācijas ilgtspējība ir apdraudēta. Suga novērtēta kā stipri apdraudēta (EN), jo līdz ar piemērotu biotopu platību un kvalitātes mazināšanos paredzama arī sugas izplatības mazināšanās un apakšpopulāciju arvien lielāka sadrumstalošanās; apdraudējumu pastiprina tas, ka tikai neliela daļa atradņu ir ĪADT. Tāpat jāņem vērā, ka suga ir reti sastopama kaimiņvalstīs un populācijas sarukums un sadrumstalotība ir novērota Eiropas mērogā.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Tomēr Latvijā sugai nav izveidots neviens mikroliegums, nav izstrādāts sugas aizsardzības plāns un populāciju tendences netiek pētītas nevienā no monitoringa programmām. Tikai trīs no 21 zināmās atradnes atrodas ĪADT – dabas liegumā “Užava” un aizsargājamo ainavu apvidū “Ādaži”. Lai veicinātu sugas izplatības palielināšanos un mazinātu draudus, jānodrošina sugai piemērotu biotopu apsaimniekošana – virsāju kontrolēta dedzināšana agrā pavasarī, kā arī virsāju un smiltāju zālāju ekstensīva noganīšana. Lai iegūtu datus par sugas populāciju tendencēm, tā jāiekļauj Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā. Jāveic pētījumi par sugas dzīves ciklu un ekoloģiju Latvijā. Sugas indivīdus dabā ievākt nedrīkst.
Autore: Rūta Starka.
Summary. Common mountain grasshopper – Podisma pedestris. There are three subspecies, of which the nominate subspecies occurs in Latvia. Found in Eurasia, with a core range in Europe. In Europe, the range is divided into two distinct zones: the mountainous areas of Central and south-western Europe, and the northern Europe part of its range. Latvia is located on the southern edge of the species’ northern Europe range, but not on the periphery. Known occurrences of the species are concentrated around the city of Riga and the coastal lowland. The EOO is 15,794 km2, and the AOO is 64 km2, but the potential EOO and AOO are slightly higher. Most observations of the species are outside suitable habitats, so it is likely that in Latvia the species exists as a metapopulation. In its core range, P. pedestris is found in heathlands, Juniperus communis formations, sandy grasslands, dry roadsides and forest clearings. In Latvia, the known localities are mainly in forest clearings and roadsides, where the necessary resources for the species are available – open, sun–exposed soil for laying eggs and low, sparse vegetation with dwarf shrubs. Edges, burned areas or openings in dry forests are also partially suitable for the species in Latvia. The factors threatening the species in Latvia are poorly studied. The species has a low dispersal ability and is therefore threatened by habitat fragmentation. The unfavourable conservation status of suitable habitats may result in local extinction of the species. Present localities are characterised by small numbers of individuals inhabiting sub-optimal habitats, therefore the sustainability of the regional population is threatened. It is assessed as Endangered (EN) considering that the amount and quality of suitable habitats decreases, the distribution of the species in Latvia is expected to decrease and the small populations will become increasingly fragmented. The threat is increased considering that only 14% of the localities are in protected nature areas. It should also be noted that the species is rare in neighbouring countries and that the European regional population is declining (Zuna-Kratky et al. 2016) and its fragmentation is observed. Research on the species’ life cycle and ecology in Latvia is needed. The species must also be included on the monitoring programme of protected invertebrates to assess the regional population trends. It is a protected species in Latvia, and micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal status of the species must be maintained.
Literatūras saraksts
