Morfoloģija un bioloģija. Īssporu baltenes augļķermeņi ir klājeniski, svaigi tie ir vaskaini un nedaudz caurspīdīgi, izkaltuši – ļoti cieti; parasti nelieli, reti vairāk nekā 2–3 cm plati. Līdz 2 mm biezi, sterilās malas nav vai arī tā ir ļoti šaura. Svaiga poru virsma krēmkrāsā, izkalstot – gaiši citrondzeltena līdz gaiši oranža. Poras stūrainas, 6–8 uz 1 mm, starpsieniņas ļoti plānas; stobriņi līdz 1,5 mm dziļi. Sporas cilindriskas līdz viegli alantoīdas, vienā galā sašaurinātas, 3–4 x 1,0–1,5 µm (Ryvarden, Melo 2014). Augļķermeņi viengadīgi, veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropas boreālajos reģionos (GBIF 2025), seko parastās egles un attiecīgi saimnieksugas tumšbrūnās cietpiepes Phellinus ferrugineofuscus izplatībai. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 2016. gadā Vidzemē, Priekuļu apkārtnē. Mūsdienās zināmas 35 atradnes. Visvairāk konstatēta Gaujas ielejā, taču, spriežot pēc plašākas saimnieksugas izplatības, tā varētu būt sastopama biežāk, nekā šobrīd ir apzināts. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 18 131 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 104 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits ir aptuveni 140.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz vidēja un liela izmēra egļu kritalām, galvenokārt tieši uz citas piepju sugas – tumšbrūnās cietpiepes – augļķermeņiem. Piemēroti ir mežsaimnieciskās darbības maz ietekmēti skujkoku un jaukti meži ar stabilu mikroklimatu un lielu atmirušās koksnes daudzumu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrāde un sugai piemērotu biotopu trūkums. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza, sadrumstalota reģionālā populācija, un prognozēta tās nepārtraukta mazināšanās.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Liela daļa sugas reģionālās populācijas konstatēta Gaujas Nacionālajā parkā. Sugas aizsardzībai jāsaglabā veci, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmēti skujkoku meži, atmirusī koksne arī jaunākos mežos. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Shortspored porecrust – Skeletocutis brevispora. Found mainly in the boreal regions of Europe, it follows the distribution of Norway spruce, and the host species fungus Phellinus ferrugineofuscus. It is rare in Latvia, with 35 known localities. The EOO is 18,131 km2, and the AOO – 104 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The estimated number of mature individuals is about 140. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on medium to large spruce logs, most commonly on fruiting bodies of P. ferrugineofuscus. The species occurs in undisturbed or slightly disturbed coniferous and mixed forests with a stable microclimate, and large amounts of dead wood. It is mostly threatened by logging and a lack of suitable habitats - particularly old, natural coniferous forests with fallen logs. The species is assessed as Endangered (EN) due to its very small, fragmented population and expected further decline. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. A large part of the regional population is found in the Gauja National Park. To protect the species, it is necessary to preserve old, undisturbed coniferous forests, and to preserve dead wood in younger forests. Research is needed on the occurrence, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
