Foto: Renāte Kaupuža – izlocītā opegrafa.

Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: Opegraphaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: EN D, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Somija (CR 2019), Zviedrija (NT 2020).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.4. Mērenās joslas mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS, ML.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

Morfoloģija un bioloģija. Izlocītās opegrafas laponis ir plāns, vesels vai smalki saplaisājis, bieži veido plašus, gaišpelēkus vai pelēkus plankumus. Apotēciju daudz, tie ir izklaidus, pieguloši laponim, dažreiz veido zvaigžņveida grupējumus. Apotēcija disks šaurs, ar plaisām, melns, kails. Epitēcijs brūns. Aski iegareni. Sporas elipsoidālas līdz adatveida, 6–8 šūnu, taisnas, ar noapaļotiem galiem, bezkrāsainas. Piknīdas lodveida, baltas līdz gaišpelēkas, ar apsarmi (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis nereaģē ar ķīmiskajiem reaktīviem.

Izplatība. Suga sastopama Eiropā, kā arī Melnās un Kaspijas jūras reģionā. Latvijā zināmas piecas atradnes – galvenokārt Kurzemes Z daļā, viena atradne arī Vidzemē Cēsu apkārtnē. Divas atradnes konstatētas 1971. gadā, pārējās pēc 2013. gada (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 5913 km², un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km².

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza, kopējais indivīdu skaits nepārsniedz 250.

Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga. Aug galvenokārt uz platlapju (oša, liepas, gobas, kļavas, ozola u. c.) stumbru mizas noēnotās vietās vecos dabiskos mežos (SLU Artdatabanken 2025). Konstatēta Latvijā ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos jauktos platlapju mežos un nogāžu un gravu mežos. Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Auniņš 2013).

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Galvenais sugas apdraudējums ir kailcirtes vecos, dabiskos platlapju mežos. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušu indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).

Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Viena atradne ir ārpus ĪADT, bet pārējās – Slīteres un Gaujas Nacionālajos parkos. Jāaizsargā sugas atradnes. Jāsaglabā vecie dabiskie meži. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.

Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.

Summary. Opegrapha vermicellifera is found in Europe, as well as in the Black Sea and Caspian Sea regions. There are five known localities in Latvia – they are mainly distributed in the northern part of Kurzeme, with one locality also in Vidzeme – in the vicinity of Cēsis. The EOO is 5,913 km², and the AOO is 20 km². An epiphytic species. It mainly grows on the bark of broad-leaved tree trunks (ash, lime, elm, maple, oak and others) in shaded areas of old natural forests. The main threat to the species is clear-cutting in old natural broadleaf forests. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. One locality is situated outside protected areas, while the others are found in the Slītere and Gauja National Parks. The localities of the species must be protected. Old natural forests must be preserved.

Literatūras saraksts

• Auniņš, A. (red.). 2013. Eiropas Savienības aizsargājamie biotopi Latvijā. Noteikšanas rokasgrāmata. 2. papildināts izdevums. Latvijas Dabas fonds, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Rīga, 353 lpp.

• Āboliņa, A., Piterāns, A., Bambe, B. 2015. Latvijas ķērpji un sūnas. Taksonu saraksts. Salaspils: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, DU AA Saule, 213.

• DAP 2025. Dabas aizsardzības pārvalde. Dabas datu pārvaldības sistēma “Ozols“. https://ozols.gov.lv/ozols/ [skatīts 07.07.2025.].

• Degtjarenko, P., Kaupuža, R., Motiejūnaitė, J., Randlane, T., Moisejevs, R. 2024. Toward the first Red List of Latvian lichens according to the IUCN criteria. Plant Biosystems – An International Journal Dealing with All Aspects of Plant Biology, 158(6): 1244–1252.

• Piterāns, A. 2001. Latvijas ķērpju konspekts. Latvijas Veģetācija, 3: 5–45.

• SLU Artdatabanken 2025. Artfakta: stiftklotterlav (Opegrapha vermicellifera). https://artfakta.se/taxa/1118 [skatīts 08.07.2025.].