Morfoloģija un bioloģija. Joslainās punktulārijas augļķermeņu forma daudzveidīga, no pilnīgi klājeniskiem līdz ar plānām atliektām cepurītēm, bieži izstieptām garenvirzienā gar kritalu. Cepurītes virspuse tumši sarkanbrūna, joslaina, ar koncentriskām augšanas rievām un gaišbrūnu malu. Himenofors var būt gluds, bet parasti krokains un rievains, radiāli joslains, oranži brūns līdz vīnkrāsas; virsma nedaudz želejveida līdz vaskaina, ādaina. Sausiem augļķermeņiem cepurīte ir brūngana, apakšpuse gaišpelēka līdz gandrīz melna. Sporas bezkrāsainas līdz gaiši dzeltenīgas, cilindriskas, 6,0–6,9 x 3,6–4,0 µm (Parmasto 1960; Hansen, Knudsen 1997). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, bet sīksti un saglabājas līdz nākamā gada pavasarim.
Izplatība. Plaši izplatīta gan ziemeļu, gan dienvidu puslodē dažādos kontinentos. Eiropā sastopama nemorālajā un hemiboreālajā zonā, līdz Skandināvijas dienvidiem (Ziemeļvalstīs suga konstatēta ļoti reti). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta tikai 2021. gadā valsts centrālajā daļā, bet kopš tā laika – vēl 11 vietās dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 11 526 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 40 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušo indivīdu skaits ir 110–220.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz apšu kritalām, ar mizu vai bez tās, uz stumbra un zariem. Nereti ir liels skaits augļķermeņu uz viena vai blakus esošiem stumbriem un zariem. Piemērotas kritalas vidējā sadalīšanās pakāpē. Galvenokārt sastopama jauktos, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos mežos ar vecām apsēm, nereti mitrās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu lapu koku mežu platību mazināšanās, apšu kritalu trūkums vecos mežos. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Apmēram trešdaļa sugas reģionālās populācijas atrodas ĪADT – Gaujas un Ķemeru nacionālajos parkos un citās. Sugas aizsardzībai ir nepieciešami mitri, mežsaimnieciskās darbības maz ietekmēti meži ar lielām apšu kritalām. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Tree bacon fungus – Punctularia strigosozonata. A cosmopolitan species. Occurs in Europe in the nemoral and hemiboreal zones. In Latvia, recorded in 12 localities in different regions. The EOO is 11,526 km2, and the AOO – 40 km2. There are insufficient data on the regional population size and its changes, with the number of mature individuals 110–220. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on aspen logs (with or without bark), trunks, and branches. It is most common in mixed, undisturbed forests with old aspen, often in wet places. The species is threatened by the reduction of old deciduous forests and the lack of aspen logs in old forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. It is not included in the EU or Latvian lists of protected species. It is proposed to be included on the list of protected species. About one- third of the regional population is found in protected nature areas, e.g. the Gauja and Ķemeri National Parks. The conservation of the species includes the preservation of moist, undisturbed forests with large aspen logs. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
