Morfoloģija un bioloģija. Joslainā zīdbite ir 9–11 mm gara. No citām ģints sugām mātītes atšķiramas pēc salīdzinoši īsā ķermeņa apmatojuma, izteikti blīvi punktēta vēdera pirmā augšējā posma un ļoti blīvā sejas vairoga apmatojuma (apmatojums noslēpj tā virsmas struktūru) visā tā laukumā. Tēviņus atšķirt ir iespējams tikai laboratorijā (Amiet et al. 2014). Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Pieaugušie indivīdi (imago) lido no jūnija līdz augustam, septembrim. Kā nektāraugus parasti izmanto dažādus dzeltenas krāsas kurvjziežus (Amiet et al. 2014; Falk 2015; Westrich 2018; SLU Artdatabanken 2022).
Izplatība. Eiropā suga izplatīta samērā plaši no tās DR (Pireneju pussalas) līdz Krievijas Eiropas daļai un Kaukāza reģionam. Ziemeļos areāls sasniedz Igauniju un Zviedrijas D daļu; Somijā suga nav sastopama (GBIF 2022). Pēdējās ziņas par sugas atradumiem Latvijā ir V. Tumša publikācijā 1972. gadā, kad suga konstatēta astoņās dažādās vietās visā valstī. Ņemot vērā, ka sugu joprojām konstatē kaimiņvalstīs, piemēram, Igaunijā (eElurikkus 2022), var uzskatīt, ka arī Latvijā tās reģionālā populācija joprojām pastāv. Trūkst datu sastopamības apgabala (EOO) un apdzīvotās platības (AOO) aprēķināšanai.
Populācija. Eiropā suga ir gandrīz apdraudēta (NT) un tās populācija sarūkoša (Kuhlmann 2025). Kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Biotopi un ekoloģija. Suga saistīta ar dažādiem sausiem zālājiem, dodot priekšroku smilšainākām vietām, piemēram, pelēkajām kāpām. Pēdējos gados suga Latvijā nav konstatēta, līdz ar to tās apdzīvotie biotopi Latvijā nav zināmi.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav mērķtiecīgi apzināts un pētīts, tostarp galvenais drauds nav noteikts. Trūkst informācijas par sugas sastopamību Latvijā un apdraudošajiem faktoriem, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina tās izpēte potenciāli piemērotos biotopos, lai apstiprinātu joslainās zīdbites sastopamību Latvijā.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Hairy-saddled colletes – Colletes fodiens. In Europe, the species is distributed from the Iberian Peninsula to the European part of Russia and the Caucasus. In the north, the range reaches Estonia and the southern part of Sweden; the species is not recorded in Finland (GBIF 2022). The last known records of the species in Latvia are over 50 years old (Tumšs 1975). At that time, C. fodiens was reported from eight different places throughout the country. Since the species occurs in neighbouring countries, for example in Estonia (eElurikkus 2022), it is considered that the regional population of this species still exists in Latvia as well. Not enough data are available to calculate the EOO and the AOO. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species is associated with a variety of dry grasslands, preferring sandy areas such as grey dunes. In recent years, the species has not been detected in Latvia, therefore its habitat in Latvia is unknown. Threats in Latvia have not been specifically studied, the main threat remains unknown and therefore the species is assessed as Data Deficient (DD). The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. It is necessary to search for the species in potentially suitable habitats to clarify the distribution, ecology and identify the threats.
Literatūras saraksts
