Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 70 cm augsts lakstaugs ar bumbuļsīpolu. Lapas 2–3, lineāras, zobenveidīgas, līdz 15 cm garas, 0,5–1,5 cm platas, ar paralēlu dzīslojumu. Ziedi līdz 3,5 cm gari, sakopoti vienpusējā vārpveidīgā ziedkopā. Apziednis vienkāršs, apziednim sešas lapas, gandrīz vienādas, sakārtotas piltuvveidīgi, ar līku apziedņa stobriņu, purpurvioletas. Trīs putekšņlapas. Irbulis ar trim augšdaļā paplašinātām drīksnām. Auglis – trīsšķautņu pogaļa. Zied jūnijā un jūlijā. Vairojas ar sēklām un veģetatīvi ar bumbuļsīpoliem (Gavrilova 2003).
Izplatība. Savvaļā suga izplatīta Eiropas DA un A daļā, Rietumsibīrijā, Kaukāzā, Mazāzijā, mēreni siltā un mērenā joslā. Baltkrievijā suga sastopama pareti visā valstī (Яковлева 2015). Igaunijā – galvenokārt Pērnavas un Tartu apkārtnē –, citur reti vai nav sastopama. Lietuvā suga sastopama diezgan reti, bet ZR un DA rajonos ļoti reti vai nav sastopama (Gavrilova et al. 2003). Latvijā tā sasniedz areāla R robežu un vairāk izplatīta vidus un DA daļā, galvenokārt Daugavas, Lielupes un citu upju ielejās, R un Z daļā ļoti reti. Sastopamības apgabals (EOO) ir 61 985 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 1164 km2. Lai gan AOO atbilst VU kategorijai saskaņā ar B2 kritēriju, tā tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo sugas Latvijas populācija nav stipri fragmentēta. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Pētījumi par populācijas lielumu un tendencēm valstī nav veikti. Stabilas, daudzskaitlīgas atradnes ir vairākās ĪADT. Tiek uzskatīts, ka IUCN vadlīniju izpratnē sugas populācija Latvijā nav stipri fragmentēta.
Dzīvotnes un ekoloģija. Pārsvarā mitru, vāji skābu līdz vāji bāzisku, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, kas aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Latvijā sastopama mitros zālājos, tostarp palieņu pļavās, retāk mēreni mitros zālājos, mežmalās, reti arī ceļmalās, grāvjos uz mežu stigām, ļoti reti – sausākās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. Suga ir dekoratīva, un, iespējams, tās atradnes tiek postītas stādu un ziedu ieguvei.
Apdraudējums. Potenciālie apdraudējumi: galvenokārt dabisko zālāju nosusināšana, aizaugšana, zemes lietojuma veida maiņa, kā arī, iespējams, atradnes tiek postītas stādu un ziedu ieguvei.
Aizsardzība. Nav datu, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Stabilas, daudzskaitlīgas atradnes ir dabas parkā “Piejūra” – Vakarbuļļos un Gaujas grīvā –, kā arī Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Lielupes grīvas pļavas”, dabas parkā “Dvietes paliene” u. c. Konstatēta arī daudzās citās ĪADT. Lai aizsargātu sugu, ir izveidoti divi mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāpārbauda atradnes, jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori katrā atradnē. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu, galvenokārt mitru dabisku zālāju, saglabāšana, sekmējot to aizsardzību un veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus (zālāju atjaunošanu, pļaušanu, ganīšanu). Jāatjauno dabiskie zālāji. Nav pieļaujama sugas dzīvotņu susināšana.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Shingled gladiolus – Gladiolus imbricatus. Rare in Latvia, more widespread in the central and south-eastern parts, mainly in the river valleys, e.g. the River Daugava, the River Lielupe, but very rare in the western and northern parts. In Latvia, it reaches the western border of its range. The EOO is 61,985 km2, and the AOO is 1,164 km2. Studies on the distribution, population size and trends have not been conducted. It is assumed that the population in Latvia is not highly fragmented, therefore the species was assessed as NT and not VU based on the AOO. The species occurs in wet meadows, floodplain meadows, but less often in mesic meadows, forest edges, roadsides, ditches along forest tracks and rarely in drier places. The threats are land use change in semi-natural grasslands, their overgrowing due to a lack of management and drainage, and plant collection for ornamental purposes. The percentage of localities and population in protected areas is unknown. Stable, rich subpopulations are known from the “Piejūra” Nature Park (Vakarbuļļi) and the River Gauja estuary, the Ķemeri National Park, the “Lielupes grīvas pļavas” Nature Reserve and the “Dvietes paliene” Nature Park. It has also been found in many other protected areas. Two microreserves have been established. The conservation of the species must be ensured by restoration and maintenance of suitable habitats, mainly grassland management. Drainage in the species’ localities should not be permitted.
Literatūras saraksts
