Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs 5–60 cm garš, ūdenī iegremdēts un gruntī iesakņojies divmāju ūdensaugs ar vāji attīstītu sakņu sistēmu. Stublājs padrukns, tievs, posmains, stipri dakšveidīgi zarots, diezgan trausls. Lapas mieturos pa trim, retāk pretējas, plati lineāras vai lancetiskas, (0,4) 0,9–2,6 (3,8) cm garas, 2 mm platas (ieskaitot zobiņus), plātnes mala lieljomaina vai attāli zobaina, lapas apakšpuse un stublājs sīkdzeloņaini. Lapas maksts mala ar 1–2 izteiktiem zobiņiem, lapas no stublāja atstāv slīpi augšup vai lokveidīgi augšup. Ziedi zaļi, pa vienam lapu žāklēs. Augi apputeksnējas zem ūdens. Auglis – eliptisks vai lodveidīgs riekstiņš skulpturētā apvalkā, 3–4 mm garš un 1,3–3 mm plats. Zied no jūnija līdz augustam (Gavrilova 2003; Priedītis 2014). Sēklu izplatīšanā liela nozīme ir dzīvniekiem (epizoohorija). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 400–1500 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Pārtraukti cirkumpolāras izplatības, iesāļā jūras ūdenī un saldūdenī plaši sastopama suga (Govaerts 2024). Baltijas jūras reģionā sastopama reti, pārsvarā jūras piekrastē (Priedītis 2014). Lietuvā atrasta vairākos ezeros A daļā (Sinkevičiene 2007). Igaunijā samērā reti R daļā un Sāmsalā, Hījumā, Vormsi un Muhu salā, daudz retāk Z daļā Somu jūras līcī un vidusdaļā (Kukk et al. 2016; eElurikkus 2024). Baltkrievijā zināmas trīs atradnes (Третьяков, Шимко 2005). Mūsdienās Latvijā reģistrēta 25 novērojumu punktos, galvenokārt Rietumlatvijā, piejūras mieturaļģu ezeros. Daudz retāk suga sastopama valsts centrālajā un A daļā (Zviedre, Evarts-Bunders 2006; Zviedre 2009; Suško et al. 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 48 444 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 192 km2. Perspektīva sugas teritorija ir visa valsts R, A un DA daļa, kur tā varētu atrast vēl aptuveni desmit ezeros un grants vai dolomīta karjeros, tomēr AOO arī tādā gadījumā nepārsniegtu EN kategorijas slieksni.
Populācija. Populācijas lielums Latvijā nav zināms. Bagātīgākās atradnes ir piejūras ezeros – Babītes, Engures, Liepājas un Slokas ezerā, pārējos ezeros, sevišķi iekšzemē, suga sastopama daudz mazākā skaitā. Sugas izplatīšanos Latvijā, iespējams, veicina ūdensputni, par ko liecina tās nesenā konstatēšana Juglas un Sunīšu ezerā, kā arī Šuņazarā un Līkumciema, Slokas, Jaunsātu un Sauriešu karjeros, kur suga agrāk netika atrasta.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga sastopama tīros brūnūdens, retāk arī dzidrūdens, mēreni diseitrofos un eitrofos, sevišķi daudz seklos mieturaļģu ezeros, ļoti reti – dziļos ezeros, kam raksturīga diezgan laba ūdens dzidrība, Rīgas līcī un tā lagūnās, kā arī atsevišķu izstrādātu dolomīta, grants un ģipša karjeru ūdenskrātuvēs. Suga aug 0,4–1,8 m dziļumā dūņainā, retāk vāji dūņainā minerālgruntī. Jūras najādas dzīvotņu stāvoklis visos 18 ezeros, Rīgas līcī un tā lagūnās, kā arī visu četru karjeru ūdenskrātuvēs pagaidām vēl ir kopumā labs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Ūdens kvalitātes pasliktināšanos ezeros izraisa vairāki faktori: intensīvi izmantotas lauksaimniecības zemes, nepietiekami attīrīti mājsaimniecību un apdzīvoto vietu notekūdeņi, kā arī rekreācijas slodze ezeros un to piekrastēs. Papildu negatīvu ietekmi rada ezeru krastu apbūve, mākslīgas ūdenslīmeņa svārstības (pazemināšana vai paaugstināšana), kā arī hidroloģiskā režīma pārveide. Lai aizsargātu sugu, nozīmīga ir apsaimniekošana (piemēram, niedru pļaušana, niedru audžu sadalīšana, niedru izvākšana), kas vairākos ezeros (piemēram, Engures un Papes ezerā) tiek īstenota nepietiekami, bet citos (Silabebru, Eša, Odzes, Sāvienas ezerā) vispār netiek veikta (Zviedre, Evarts-Bunders 2006; Zviedre 2009; Suško et al. 2022).
Aizsardzība. 13 no 18 ezeriem, kuros mūsdienās suga aug, atrodas ĪADT (Ķemeru un Rāznas Nacionālie parki, dabas parki “Engures ezers”, “Pape”, “Numernes valnis” u. c.). Pieci ezeri – Juglas, Odzes, Sāvienas, Sunīšu ezers un Šuņazars, kā arī trīs karjeru ūdenskrātuves – ir bez aizsardzības statusa. Līdz ar to tiek aizsargātas divas trešdaļas jūras najādas atradņu ezeros, lagūnās un Rīgas līcī, kas veido gandrīz visu tās populāciju. Tomēr atrašanās ĪADT nenodrošina sugas saglabāšanos ilgtermiņā, ja netiek veikti pasākumi, kas uzlabo ūdens kvalitāti un tā piemērotību sugas ilglaicīgai pastāvēšanai šajos ezeros.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Aktivitātes, kas uzlabo ezeru ūdens kvalitāti, ir jāiekļauj attiecīgo ĪADT aizsardzības plānos. Jāmazina ezeru piesārņošana ar biogēnajiem elementiem.
Autors: Uvis Suško.
Summary. Holly-leaved naiad – Najas marina. The total number of recently recorded localities in Latvia is 25. The AOO is 192 km2, and the EOO – 48,444 km2. The species is mainly found in western Latvia. It is known from 18 lakes, mostly coastal and charophyte lakes, as well as from two lagoon areas, two dolomite, two gypsum and one gravel quarry ponds. It grows at a depth of 0.4–1.8 m on mostly muddy, rarely on slightly muddy mineral ground in clean brown-water, rarely in moderately dyseutrophic or eutrophic clear-water, especially shallow charophyte lakes, very rarely in deep lakes with rather good water transparency. The habitat quality is good in almost all localities. The threats are lake pollution with extra nutrients, recreation, building-up of lakeshores, changes in water levels, insufficient management that results in more intensive overgrowing of lakes, competition from expansive macrophyte species and deterioration of water quality. The size of the population in Latvia is unknown. The richest localities are Lakes Babīte, Engure, Liepājas and Sloka. 13 of 18 lakes and coastal lagoons where N. marina occurs are in protected areas (e.g., the Ķemeri and Rāzna National Parks, the “Engures ezers”, “Pape” and “Numernes valnis” Nature Parks). Approximately 2/3 of the species’ localities are protected. The species is on the list of protected species of Latvia. However, being in a protected area does not guarantee the long-term survival of the species if there are no measures to improve the water quality in the waterbodies and their suitability for N. marina. Appropriate habitat management measures must be included in the site management plans and implemented accordingly.
Literatūras saraksts
