Morfoloģija un bioloģija. Tas ir daudzgadīgs ūdensaugs ar peldošu, iegremdētu stublāju, tā garums mainās atkarībā no augšanas vietas dziļuma (20–300 cm). Stublāju veido līdz 20 cm gari, mazliet uzpūsti posmi. Augam raksturīga gan heterofilija, gan homofilija. Latvijā konstatēti augi tikai ar iegrimušām lapām, tās ir pavedienveidīgas, dalītas 3–6 cm garās plūksnās, kopējais lapas apveids – vēdekļveida. Ziedi savstarpēji attālu, pa vienam 3–10 cm gara kāta galā, izzied virs ūdens. Vainaglapas 4–10 mm garas, baltas, pie pamatnes dzeltenīgs plankums. Auglis – kails (retumis jaunie augļi skraji apmatoti) riekstiņš ieapaļā 25–60 riekstiņu kopauglī. Pēc noziedēšanas ziedkāts vēl vairāk pagarinās un bieži lokveidīgi izliecas. Zied jūlijā un augustā (Priedītis 2014; Koutecký et al. 2021).
Izplatība. Eiropā bieži sastopama suga gar Atlantijas okeāna krastiem, no Portugāles līdz Dānijai, kā arī Baltijas jūras piekrastē (aptuveni līdz 65˚ Z paralēlei). Retāk Vidusjūras piekrastē, konstatētas arī atsevišķas atradnes ūdenstilpēs piejūrā, kur ieplūst jūras ūdens. Ārpus Eiropas atrasta Āfrikas Z daļā (Govaerts 2024). Latvijā sugai ir apstiprinātas tikai divas atradnes. Viena ir dabas liegumā “Liepājas ezers” – suga sastopama ezera Z daļā un Liepājas Tirdzniecības kanālā, kur periodiski ieplūst jūras ūdens. Otra atradne ir piekrastes ūdeņos uz dienvidiem no Salacgrīvas. Gan sastopamības apgabals (EOO), gan apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Vēsturiska atradne ir Mazirbes grīvā (Tabaka 2003). Iespējams, suga sastopama biežāk, nekā ir zināms. Latvijā nav veikti mērķtiecīgi sugas izplatības un populācijas lieluma pētījumi.
Populācija. Nav datu par populācijas lielumu un dinamiku Latvijā. Ir divas atradnes, bet iespējama plašāka sugas sastopamība jūras seklūdens daļā. Tā kā abas atradnes atrodas ĪADT, to dinamikai ir iespējams sekot līdzi, atjaunojot vai izstrādājot dabas aizsardzības plānus, kā arī plānojot dzīvotņu apsaimniekošanas pasākumus. Latvijā pagaidām lielākā atradne ir Liepājas ezera Z daļā un kanālā, kas Liepājas ezeru savieno ar jūru.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga sastopama jūras seklūdens daļā, kā arī upju grīvās, kanālos, kur ieplūst jūras ūdens, jūras piekrastes ezerā.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Pieaugot barības vielu slodzei Liepājas ezerā, iespējama populācijas mazināšanās, jo palielinās zaļaļģu daudzums ezera daļā, kur suga sastopama. Ezers ir jau piesārņots, pie kanāla atrodas industriāli uzņēmumi, kas veicina ezera eitrofikāciju.
Aizsardzība. Sugas atradnes konstatētas ĪADT – dabas liegumā “Liepājas ezers” (Urtāne 2008) un dabas liegumā “Randu pļavas”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Lai saglabātu jūras ūdensgundegu, jāpārbauda tai piemērotās dzīvotnes un jāprecizē sugas izplatība un atradņu lielums jūras seklūdens daļā Latvijā. Ir jāsaglabā sugas dzīvotnes, mazinot barības vielu slodzi ūdeņos. Jāveic populācijas un Liepājas ezera ekoloģiskā stāvokļa monitorings.
Autore: Laura Grīnberga.
Summary. Brackish water-crowfoot – Ranunculus baudotii. It is a very rare species in Latvia, found only in two localities– in Liepāja and in coastal waters near Salacgrīva. There is an old record in Mazirbe River mouth. The AOO is 8 km2, and the EOO – 8 km2. The species is probably occurring more frequently than is currently known. No targeted studies of the species’ distribution and population size have been conducted. The species grows in shallow coastal water in the sea, in brackish water in river mouths and canals. The largest population in Latvia is currently found in the northern part of Lake Liepāja and the canal connecting the lake to the Baltic Sea. The species has been found in protected areas: the “Liepājas ezers” and “Randu pļavas” Nature Reserves. Since the nutrient load in Lake Liepāja increases, the R. baudotii population may decrease, as the amount of green algae in the lake increases. The lake is already historically polluted with industrial enterprises located near the canal, which contributes to the eutrophication of the lake. To ensure the conservation of the species, it is necessary to identify and survey suitable habitats and to specify the distribution and population size in Latvia. In the next stage, the preservation of habitats for the species must be ensured by taking appropriate measures. Therefore, population changes and the ecological state of the lake must be monitored and the inflow of excess nutrients must be prevented.
Literatūras saraksts
