Morfoloģija un bioloģija. Jūras zaķzivs ķermenis ir apaļš, purns strups. Ķermeņa garums 15–20 cm. Trīs kaula vairodziņu rindas uz sāniem un mediālās līnijas uz muguras. Juvenilajiem indivīdiem kaula vairodziņu nav. Vēdera spuras pārveidotas piesūceknī. Mazas acis, novietotas galvas sānos. Āda bieza, bez zvīņām. Mute maza, vērsta uz augšu. Muguras spura klāta ar ādu. Krūšu spuras ir noapaļotas un ar platu pamatni, kas turpinās zem galvas (Ojaveer, Ojaveer 2003; SLU Artdatabanken 2020). Sugai nav peldpūšļa. Galvu un ķermeni klāj neregulāri izvietoti ragvielas izaugumi. Tēviņi ir mazāki nekā mātītes, bet tiem ir salīdzinoši lielāka galva. Juvenilie indivīdi, kas ir mazāki par 3 cm, ir zaļi līdz brūni ar smaragdzaļu joslu no purna līdz žaunu vāka augšai. Pieaugušiem indivīdiem ķermeņa mugurpuse pelēcīgi zilgana, un sāni var būt ar tumšiem plankumiem, vēderpuse gaiša, taču ķermeņa krāsojums variē, tēviņiem tas parasti ir spilgtāks. Vairošanās periodā tēviņiem mugura ir spilgti sarkana līdz olīvzaļa vai brūna un vēders gaiši rozā, dzeltens vai olīvzaļš. Vēdera piesūceknis parasti rozā vai oranžs. Sāni plankumaini, ar sudraba vai baltu nokrāsu. Spuru krāsa variē no zilas līdz olīvzaļai. Mātītes parasti ir zaļas vai pelēcīgas ar gaiši zaļganu vai pelēcīgu vēderu un gaišpelēkām pāra spurām. Dzimumgatavību sasniedz 3–4 gadu vecumā. Nārsta laikā veido pārus. Raksturīgs porcijnārsts. Ikri bentiski, to krāsa oranža līdz sarkana. Ikrus pēc nārsta apsargā tēviņš. Dzīves ilgums ir 6–7 gadi (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer, Ojaveer 2003; HELCOM 2013).
Izplatība. Apdzīvo Ziemeļu ledus okeānu, Atlantijas okeāna ZA daļu; Eiropas piekrastē no Ziemeļjūras līdz Biskajas līcim, iekļaujot Balti-jas jūru un arī Islandes piekrasti (Ojaveer, Ojaveer 2003; Heessen et al. 2015). Sastopams visā Baltijas jūrā, suga uzskatāma par ledus laikmeta reliktu, līdz ar to salīdzinoši plaši izplatīta tieši Baltijas jūras Z daļā (Ojaveer, Ojaveer 2003). Raksturīgas ikgadējas migrācijas no dziļākiem ūdeņiem ziemā uz seklākiem pavasarī, vasarā (HELCOM 2013; SLU Artdatabanken 2020). Latvijas ūdeņos galvenokārt izplatīta Baltijas jūras atklātajā daļā, Rīgas līcī biežāk sastopama R un Z piekrastē (Plikšs, Aleksejevs 1998; Ojaveer, Ojaveer 2003). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 33 140 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1288 km2. Trijās paaudzēs (21 gads) EOO un AOO platība nav būtiski mainījusies (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Visā Baltijas jūras teritorijā suga ir vērtējama kā viena populācija. Suga ir maz pētīta, un ir grūti spriest par populācijas stāvokli un lielumu – trijās paaudzēs (līdz 2010. gadam) tai ir novērots mērens sarukums par 15–30%, taču atsevišķi zinātniskās zvejas veidi uzrāda populācijas sarukumu pat par 90% un suga Baltijas jūrā novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT) 2013. gadā, un kā jutīga (VU) 2024. gadā (HELCOM 2013, 2025). Saskaņā ar Latvijas EEZ ūdeņos veikto Baltijas jūras grunts traļu uzskaišu (BITS) datiem pēdējās trijās paaudzēs sugas Latvijas reģionālā populācija ir būtiski sarukusi ‒ par 64,4% (BIOR dati). Līdz ar to suga ir novērtēta kā stipri apdraudēta (EN).
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo gan Baltijas jūras atklāto daļu, gan piekrastes ūdeņus, uzturas uz gruntīm 20–200 m dziļumā, nārsta laikā seklāk. Spēcīgais piesūcekņa disks norāda uz adaptāciju bentiskam dzīvesveidam akmeņainos biotopos, taču suga sastopama arī jūraszāļu audzēs un pelagiālē. Nārsto piekrastes ūdeņos, smilšainā substrātā ar labi attīstītu veģetāciju, no februāra līdz aprīlim. Mazuļi barojas ar maziem vēžveidīgajiem, pieaugušās zivis – ar mazaktīviem bentiskajiem organismiem, galvenokārt vēžveidīgajiem un tārpiem (Ojaveer, Ojaveer 2003; Heessen et al. 2015; SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Lai arī suga ir nozīmīga gan komerciālajā, gan atpūtas zvejā, Baltijas jūrā savu salīdzinoši mazo izmēru dēļ tā nav zivsaimniecībā nozīmīga (Lorance et al. 2015), izņemot Zviedrijas piekrasti un Dānijas šaurumus, kur tiek iegūti ikri (SLU Artdatabanken 2020). Latvijas ūdeņos suga tiek konstatēta tikai komerciālās traļu zvejas piezvejā.
Apdraudējums. Jūras zaķzivs Baltijas jūrā tiek uzskatīta par reliktu sugu, kam ir nepieciešams vēss un ar skābekli bagāts ūdens (Snoeijs-Leijonmalm et al. 2017). Ļoti iespējams, ka vides pārmaiņas, it īpaši temperatūras paaugstināšanās piegrunts slānī, negatīvi ietekmē jūras zaķzivs populāciju.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Ņemot vērā tās reģionālās populācijas sarukuma tendences Latvijas EEZ ūdeņos, suga ir jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai.
Autori: Jānis Gruduls*, Andris Avotiņš.
Summary. Lumpfish – Cyclopterus lumpus. The species inhabits the Arctic Ocean, the Northeast Atlantic Ocean, the European coast from the North Sea to the Bay of Biscay, including the Baltic Sea and the coast of Iceland. It occurs throughout the Baltic Sea and is considered a relic of the Ice Age and inhabits both the open sea and coastal waters. In Latvian territorial waters, the species is mainly distributed in the open Baltic Sea; in the Gulf of Riga, it is more common on the west coast and in the northern part. The EOO is 33,140 km2, and the AOO – 1,288 km2, which have not changed significantly over three generations (21 years). The species is considered a single population throughout the Baltic Sea area, and over three generations, it has experienced a moderate decline of 15–30%. No studies have been carried out to assess the regional population in Latvia. Based on the scientific bottom trawl surveys, the regional population in Latvian territorial waters has declined significantly by 64.4% over the last three generations. Consequently, the species is assessed as Endangered (EN). The species is not economically important in Latvia and is only found in commercial trawl bycatch. It is very likely that the species is negatively affected by environmental changes, in particular temperature increase in the near-bottom layer. The species is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. However, in the context of its regional population decline trends in Latvian territorial waters, the species must be included on the list of protected species. Monitoring with methods customised to detect the species is needed to clarify its distribution and regional population trends.
Literatūras saraksts
