Morfoloģija un bioloģija. Par mājas balodi lielāks putns ar kontrastainu apspalvojumu – mugurpuse melna, vēderpuse balta. Garš oranžsarkans knābis. Kājas sārtas (Baumanis, Klimpiņš 1997). Pārtiek no gliemjiem un citiem bezmugurkaulniekiem (BirdLife International 2021). Ligzda ir bedrīte bez izklājuma smilšainās vai zālainās vietās. Dējumā parasti trīs olas. Mazuļi ligzdbēgļi (Baumanis, Klimpiņš 1997). Gājputns, ziemo Rietumeiropas, Rietumāfrikas un Tuvo Austrumu piekrastē (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas izplatības areāls sadrumstalots. Izkliedēti izplatīta Eiropā, liels izplatības apgabals Centrālāzijā, atsevišķs fragments no Ķīnas A daļas līdz Kamčatkai. Ziemo Atlantijas okeāna A piekrastē no Skandināvijas dienvidiem gandrīz līdz ekvatoram, Indijas okeāna Z piekrastē un arī Klusā okeāna piekrastē Ķīnas DA daļā, un Korejas pussalā (BirdLife International 2019). Kopš 20. gs. 80. gadiem ligzdošanas izplatība Eiropā palielinājusies, izplešoties no piekrastes iekšzemē (Keller et al. 2020). Latvijā kopējā ligzdošanas izplatības pārmaiņu tendence nav skaidra, taču redzams izplatības samazinājums Rīgas līča piekrastē (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 180 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 20 790 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, tāpēc suga klasificēta kā gandrīz apdraudēta (BirdLife International 2019). Populācija sarūk arī Eiropā. Igaunijas populācija sarūk. Baltkrievijas populācija pieaug. Krievijas populācijas ilgtermiņa tendence nav zināma, bet īstermiņā tā ir pozitīva. Lietuvas populācija ilgtermiņā pieaug, bet īstermiņā ir stabila (BirdLife International 2021). Baltijas jūras reģionā kopumā populācija pieaug, taču pieaugums ir mazāks nekā 1% gadā (HELCOM 2023). Latvijas ligzdojošā populācija ir 45–80 pāri (90–160 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija ir stabila, bet īstermiņā sarūk (Ķerus u. c. 2021). Salīdzinot populācijas lielumu 1992.–1995. gadā (Opermanis 1997) ar populāciju 2018. gadā un ekstrapolējot šīs pārmaiņas uz trim paaudzēm, aprēķināts samazinājums par 51%.
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo jūras piekrasti un Daugavu (Ķerus u. c. 2021). Paaudzes ilgums: 12,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā un lielākajā daļā pārējās Eiropas suga ir aizsargāta un netiek iegūta, bet Francijā tā tiek medīta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā piekrastē ligzdojošo populāciju apdraud rekreācija un liedaga aizaugšana ar augiem. Savukārt upēs ligzdojošajai populācijai pieejamās dzīvotnes platību mazina saliņu aizaugšana un nelabvēlīgos gados – pārāk augsts ūdenslīmenis. Ligzdas apdraud gan plēsīgie zīdītāji (lapsa Vulpes vulpes, Amerikas ūdele Neogale vison), gan putni (vārnas un kraukļi) (Opermanis 1997). Par būtiskāko draudu sugai Eiropā tiek uzskatīta bentisko gliemju pārzveja. Sugu apdraud arī ziemošanas dzīvotņu zudums piekrastes apsaimniekošanas, piesārņojuma un traucējuma dēļ. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to var apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Jūrasžagata nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču tā ligzdo vairākās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, tās dzīvotņu saglabāšanai paredzot iespēju veidot mikroliegumus. Lai aizsargātu sugu, ir jāmazina antropogēnā slodze (traucējums, suņi) ligzdošanas vietās un jāatjauno un jāuztur piejūras zālāji.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Eurasian Oystercatcher − Haematopus ostralegus. In Latvia, the overall trend in breeding distribution is unclear, but a decline in distribution along the coast of the Gulf of Riga has been observed. The AOO of breeding birds is 180 km2, the EOO – 20,790 km2. The breeding population is estimated at 45–80 pairs (90–160 adult individuals). The population is stable in the long term but declining in the short term. By comparing the population size between 1992–1995 with the population in 2018, and extrapolating this change to three generations, a reduction of 51% has been estimated. The species inhabits the coastal area by the sea and the River Daugava. The population breeding on the coastline of Latvia is threatened by recreation and overgrowth of the coast with vegetation. Meanwhile, the available breeding habitats of the river population are limited by the overgrowth of islets and, in bad years, excessively high water levels. Nests are threatened by predatory mammals (Vulpes vulpes, Mustela vison) and birds (Corvus cornix and Corvus corax). Overfishing of demersal molluscs is considered the most significant threat to the species in Europe. The species is also threatened by loss of wintering habitat due to coastal land management, pollution and disturbance. The species is susceptible to avian influenza and may be vulnerable to future outbreaks of this disease. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia, with the possibility of creating micro-reserves to conserve its habitats. Conservation of the species requires a reduction of anthropogenic pressures (disturbance, dogs) at breeding sites and restoration and maintenance of the coastal grasslands.
Literatūras saraksts
