Morfoloģija un bioloģija

Daudzgadīgs, 5-40 cm augsts lakstaugs. Saknenis zvīņains. Stublājs stāvs, vienkāršs. Lapas rozetē, lineāras, 3-8 cm garas, 0,2-0,4 cm platas, pelēkzaļas, ar matojumu, mala gluda, gals smails, dzīsla viena. Ziedi galviņveidīgā ziedkopā. Pie ziedkopas pamata ir vīkals. Kauss piltuvveidīgs, ar matojumu. Vainaglapas gaiši violetas vai gaiši sārtas.  Auglis – sauss, kausā ieslēgts riekstiņš. Zied jūnijā un jūlijā. Aug nelielās, diezgan blīvās grupās vai atsevišķi eksemplāri. (Andrušaitis 2003).

Izplatība

Cirkumpolāra suga. Sugas izplatības areāls aptver daļu Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas ar mērenu klimatu, no mēreni siltās līdz vēsajai joslai (Andrušaitis 2003). Zviedrijā sugas atradnes koncentrētas valsts dienvidu daļā, Igaunijā galvenokārt sastopama teritorijas ziemeļu daļā. Latvijā suga sastopama reti – Piejūras zemienē Rīgas apkārtnē Rīgas jūras līča piekrastē Daugavas, Lielupes un Gaujas grīvu rajonos (Kuusk et al. 1996; Абеле 1978), Viduslatvijā un Austrumlatvijā. Latvijā sugas apdzīvotā platība (AOO) ir 136 km², sastopamības apgabals (EOO) – 29346,791  km². Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.

Populācija

Latvijā dabas liegumā “Vecdaugava” atzīmēts, ka sausajās teritorijās jūrmalas armērija veido lielākās atradnes un sastopama izklaidus gandrīz visā sausajā lieguma ziemeļu daļā (VKB 2016). Dabas parkā “Piejūra” suga sastopama ļoti reti, piejūras pļavās sausākās vietās Vakarbuļļos (Dabas fonds 2020). Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tās pārmaiņām Latvijā nav veikti.

Biotopi un ekoloģija

Suga sastopama piejūras kāpu mežos, sausās pļavās, smiltājos un iekšzemes kāpu un smiltāju zālāju biotopos.

Izmantošana un tirdzniecība

Suga ir samērā dekoratīva, tādēļ var pieņemt, ka atsevišķi augi var tikt izrakti un stādīti piemājas dārzos.

Apdraudējums

Jūrmalas armērijas dzīvotņu galvenie ietekmējošie faktori ir pļavu nepareiza apsaimniekošana, pļavu aizaugšana ar ekspansīvajām un invazīvajām sugām, apbūves veikšana

Aizsardzība

Lielākā daļa populācijas atrodas aizsargājamās dabas teritorijās. Suga sastopama dabas parkā “Piejūra”, dabas liegumā “Vecdaugava”, aizsargājamo ainavu apvidū “Augšzeme”.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai

Kontrolēt sugas atradņu stāvokli vismaz Natura 2000 teritorijās, nodrošināt to pareizu apsaimniekošanu.

Novērtētājs: Aiva Bojāre

Literatūras saraksts

1. Andrušaitis, G. (atb. red.). 2003. Latvijas Sarkanā grāmata. Vaskulārie augi. V. Baroniņa, B. Cepurīte, R. Cinovskis u.c. 3.sēj. Rīga: Latvijas Universitātes Bioloģijas institūts.
2. Dabas fonds. 2020. Dabas parka “Piejūra” dabas aizsardzības plāns. (I. Priedniece, proj. Vad.) Rīga: 343 lpp. https://www.daba.gov.lv/lv/piejura
3. GBIF 2021. Armeria vulgaris Willd. GBIF Backbone Taxonomy. Checklist dataset https://www.gbif.org/species/6400864 accessed via GBIF.org on 2022-08-23.
4. Kukk, T., Kull, T., Luuk, O., Saar, P. 2020. Eeesti taimede levikuatlas 2020. Tartu, 643 p.
5. Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičiene, R. 1996. Flora of Baltic countries. Compendium of vascular plants II. Tartu: Eesti Loodusfoto AS, 226.
6. Oprea, A, Cojocariu, A, Marius-Nicusor G. 2020. Armeria Maritima (Mill.) Willd. In Romania’s flora. In: Grigore, M., N. (ed.) Handbook of halophytes, Springer Nature Switzerland, 1-23.
7. VKB. 2016. Dabas lieguma “Vecdaugava” dabas aizsardzības plāns. https://www.daba.gov.lv/lv/vecdaugava
8. WFO 2022. Armeria vulgaris Willd. Published on the Internet; http://www.worldfloraonline.org/taxon/wfo-0000549285. [accessed 23.08 2022.]
9. Абеле, Г., Биркмане, К., Вимба, Э., Клявиня, Г., Расиньш, А., Риекстиньш, И., Табака, Л., Фатаре, И., Юкна, Я. 1978. Хорология флоры Латвийской ССР. Редкие виды пастений I группы охраны. Рига, "Зинатне", 9-10 стр.