Morfoloģija un bioloģija. Viengadīgs vai divgadīgs 30–100 cm augsts lakstaugs ar īsu, paresnu sakneni. Stublājs stāvs vai pacils, vienkāršs vai augšdaļā zarots, nereti no pamata. Lapas un stublājs kails. Lapas lancetiskas vai eliptiskas, nedaudz sukulentas, uz stublāja sēdošas, apakšējās ar kātu. Ziedu kurvīši nelieli, vairogveida ziedkopā stublāja un zaru galā. Vīkala lapas strupas, ziedu kurvīti parasti apņem divās rindās. Kurvīša malā gaišzili, violeti vai balti mēlziedi, centrā dzelteni stobrziedi. Auglis – saplacināts, iegarens sēklenis ar matkausu. Kausmatiņi aptuveni sēkleņa garumā vai nedaudz garāki. Zied no jūlija līdz septembrim (Šulcs 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga izplatīta Eirāzijā gar jūru un okeānu piekrastēm, kā arī kontinenta iekšienē sāļās vai iesāļās augsnēs (Šulcs 2003; GBIF 2024). Lielākā atradņu koncentrācija ir Tālajos Austrumos un Eiropā, kur suga sastopama gandrīz gar visiem krastiem, tostarp arī gar Vidusjūru un Melno jūru, bet, izņemot Skandināvijas Z daļu (Clapham et al. 1942; Lazarus, Wszałek-Rożek 2016). Baltijā suga sastopama Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē: Igaunijā sporādiski, Lietuvā un Latvijā ļoti reti (Gudžinskas et al. 2003). Šobrīd Latvijā ir zināma tikai viena noturīga atradne pie Liepājas ezera, īslaicīgi suga ir tikusi konstatēta arī Rīgas līča piekrastē (Šulcs 2003; Priedītis 2014). 2025. gadā divi indivīdi atrasti Rīgas līča piekrastē, Slīteres Nacionālajā parkā (L. Uzule, nepubl. dati). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācija. Informācijas par sugas populācijas lielumu Latvijā nav. Novērots, ka Liepājas ezera piekrastes atradnēs indivīdu skaits vietām ir daži desmiti, Rīgas līča krastā pie Melnsila un Vecāķu–Kalngales posmā īslaicīgi bijis pa vienam augam.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga ir halofīts, tā pacieš augstu sāls (Na, K, Ca un Mg sulfātu, hlorīdu vai karbonātu) koncentrāciju, taču nav sausumizturīga (Ueda et al. 2003), tās sēklas labi izplatās ar vēju. Var būt sastopama gan dabiskās, gan antropogēni ietekmētās dzīvotnēs (Lazarus, Wszałek-Rożek 2016). Latvijā tā aug piejūras un palieņu zālājos, ezeru litorālajā joslā, retumis ruderālās vietās ezeru krastos (Šulcs 2003).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud ekosistēmu degradācija un pārveidošana, nepareizi apsaimniekojot zālājus vai pārtraucot zālāju pļaušanu un noganīšanu, kā arī paplašinoties apbūves teritorijām, pieaugot sporta un atpūtas aktivitātēm. Vietām būtiska negatīva ietekme ir invazīvām un ekspansīvām augu sugām. Straujas un sugai nelabvēlīgas pārmaiņas notiek dabiskās sukcesijas gaitā zālājos un ezeru krastos, tiem aizaugot ar augstiem lakstaugiem, krūmiem un kokiem.
Aizsardzība. Noturīgas atradnes ir dabas liegumā “Liepājas ezers”. Daļa to atrodas Liepājā un tieši robežojas ar apbūves teritorijām (dzīvojamajām mājām, laivu piestātnēm, industriālajām vietām u. c.). Ezera eitrofikācija, ekspansīvo augu sugu pieaugums, antropogēnā ietekme ezera krastā negatīvi ietekmē jūrmalas miķelītes populāciju un tai piemērotu dzīvotņu platību un kvalitāti.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Efektīvi jāapsaimnieko ĪADT, nodrošinot piejūras zālāju atjaunošanu un atbilstošu uzturēšanu (Rūsiņa 2017), kā arī Liepājas ezera kopšanu (Urtāns 2017). Aktualizējot dabas lieguma dabas aizsardzības plānu, jāizvērtē jūrmalas miķelītes atradnes, to platība un stāvoklis. Jānovērtē populācijas lielums, noskaidrojot, cik atradņu ir dabas liegumā un cik ārpus tā. Iedzīvotāji, galvenokārt zemes īpašnieki un apsaimniekotāji, jāinformē par sugas dzīvotņu apdraudētību un apsaimniekošanas svarīgumu.
Autori: Brigita Laime*, Didzis Tjarve.
Summary. Sea aster – Tripolium pannonicum. In Latvia, it occurs sporadically on the coast of the Baltic Sea and the Gulf of Riga. Currently, only one stable subpopulation is known near Lake Liepāja. In 2025, two individuals were found on the coast of the Gulf of Riga, in the Slītere National Park. Both the AOO and the EOO are 4 km2. There are no studies on the population size in Latvia. In the localities near Lake Liepāja, the number of individuals is in places a few dozen; on the coast of the Gulf of Riga near Melnsils and in the Vecāķi–Kalngale coastal section, single individuals have been present for a short time. The species is a halophyte (tolerates high salt concentration), but is not drought-resistant; its seeds are wind-disseminated. In Latvia, it grows in seaside and floodplain grasslands, in the littoral zone of lakes, but rarely in ruderal places on the lakeshores. The species is threatened by ecosystem degradation and transformation due to improper grassland management, the cessation of grassland management leading to overgrowing, expansion of built-up areas, and invasive and expansive plant species. Currently, the stable species subpopulations are included in the “Liepājas ezers” Nature Reserve. Some of them are in the city of Liepāja and border with urban areas. Effective management of the protected area is necessary by ensuring proper maintenance of grassland habitats and Lake Liepāja ecosystem. When updating the site management plan of the nature reserve, T. pannonicum localities and their habitat and population conditions should be assessed. Residents, mainly landowners and managers, should be informed about the threat to the habitats of this species and the importance of management.
Literatūras saraksts
