Morfoloģija un bioloģija. Kaķpēdiņu artonijas laponis ir krevveida, biezs, gluds līdz smalkgraudains, bālgans vai salmdzeltens, matēts vai mazliet spīdīgs, dažreiz vāji attīstīts vai izzūd, bez redzama zemlapoņa. Apotēciji pieguloši laponim, sākumā apaļi, vēlāk izstiepti vai zvaigžņveida līdz īsi zaraini vai nenoteiktas formas, 0,5–1,0 mm diametrā. Disks plakans, dažreiz dzeltenīgs, vēlāk izliekts, ar bālganu, pelēku līdz tumšpelēku apsarmi, retāk kails, ar ļoti plānu baltu apmali, kas vāji attīstītam laponim labi redzama. Epihimēnijs ļoti plāns, mazliet brūngans. Himēnijs bezkrāsains vai brūngans, 50–60 µm augsts. Hipotēcijs brūni melns, ļoti blīvs un necaurspīdīgs, līdz 70 µm biezs. Parafīzes tievas, vāji zarotas, mazliet paresninātas lapoņa galā. Aski iegareni bumbierveida, pakāpeniski sašaurinās uz leju. Sporas iegareni velteniskas, taisnas, uz galiem vienmērīgi sašaurinātas, bezkrāsainas, nobriedušas brūnganas, tajās 5 (4) šūnas, dažreiz augšējā paplašināta, 10–12 x 2,5–3,0 µm. Piknīdas nav novērotas (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Krāsu reakcijas sugas noteikšanai: laponis ar kālija hidroksīdu – oranždzeltens līdz brūns; himēnijs ar Lugola šķīdumu – sarkandzeltens vai sarkanīgi brūns.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā un Eiropā. Latvijā kopumā konstatēta bieži – zināmi vairāk nekā 2700 novērojumi (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Suga ir izplatīta visā valstī, retāk valsts DA daļā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 75 190 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 3864 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav kvantitatīvu datu par sugas reģionālās populācijas lieluma pārmaiņām pasaulē un Eiropā, un Latvijas kaimiņvalstīs. Lai gan nav datu par kopīgām apakšpopulācijām ar Latvijas kaimiņvalstīm, tiek pieļauts, ka vairākas apakšpopulācijas ir kopīgas. Latvijā reģionālā populācija ir samērā liela (pieaugušo indivīdu skaits pārsniedz 30 000).
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, parasti aug uz egļu un purva bērzu mizas. Samērā bieži sastopama dabiskos mežos ar stabilu gaisa mitrumu. Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamos biotopos – vecos vai dabiskos boreālos mežos, purvainos mežos, staignāju mežos u. c. (DAP 2025). Viegli atpazīstama dabisko meža biotopu indikatorsuga (Moisejevs 2016), kas daļēji izskaidro lielo novērojumu skaitu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud mežizstrādes pasākumi, kas ne tikai mazina piemēroto koku daudzumu, bet arī maina meža mikroklimatu. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo nākotnē sagaidāms piemēroto biotopu samazinājums (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Aptuveni trešdaļa sugas novērojumu bijuši ĪADT, piemēram, dabas liegumos “Lubāna mitrājs” un “Mežole”, Slīteres un Ķemeru Nacionālajos parkos. Jāsaglabā sugas apdzīvotie biotopi, nepieļaujot tajos intensīvu mežizstrādi, sugai piemēroto koku ciršanu un citas darbības, kas maina dabisko mikroklimatu. Jāpēta tās reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika.
Autori: Polina Degtjarenko*, Dace Stepanova, Rolands Moisejevs.
Summary. Felipes leucopellaeus is found in North America and Europe. More than 2,700 observations have been recorded in Latvia. The EOO is 75,190 km2, and the AOO is 3,864 km2. This epiphytic species most often grows on the bark of spruce and bog birch. It is relatively common in natural forests with stable air humidity. The species is threatened by logging, which not only reduces the number of suitable trees but also alters the forest microclimate. It is assessed as Near Threatened (NT), as a decrease in suitable habitats is expected in the future. The species is protected in Latvia. Its legal protection status must be maintained. Approximately a third of the species’ observations were made in protected areas, for example, in the “Lubāna mitrājs” and “Mežole” Nature Reserves and Slītere and Ķemeri National Parks. The habitats inhabited by the species must be preserved by preventing intensive logging, felling of trees suitable for the species, and other activities that change the natural microclimate.
Literatūras saraksts
