Morfoloģija un bioloģija. Kalnu bondarcēvijai ir cepurītes ar centrāliem vai laterāliem kātiņiem, aug pa vienam vai čemuros no viena sazarota kāta, izaug no pazemes sklerocija. Cepurītes ir vēdekļveida, līdz 11 cm platas, 1 cm biezas, virspuse nelīdzena līdz nedaudz samtaina, brūna vai purpurbrūna, izkalstot ‒ raupja. Poru virsma krēmkrāsas, poras stūrainas, 1–3 uz 1 mm, ar plānām, nereti ieplīsušām starpsienām. Cepurītes audi krēmkrāsas, stingri. Poru slānis līdz 2 mm biezs, nereti nolaidens gar kātiņu. Smarža patīkama, atgādina riekstus. Sporas ieapaļas, 6–8 x 5–7 µm, ar īsiem, neregulāriem, zemiem valnīšiem (Ryvarden, Melo 2014). Daudzgadīga sēne, augļķermeņi viengadīgi, veidojas rudenī.
Izplatība. Sugas izplatības apgabala izpratne ir atkarīga no pieņēmumiem par sugas sistemātisko piederību. Saskaņā ar mūsdienu pētījumiem bondarcēviju Bondarzewia ģintī ir vairākas sugas ar ģeogrāfiski atdalītiem areāliem (Song et al. 2016). Pēc šīs izpratnes kalnu bondarcēvija sastopama pārsvarā Eiropas kalnu reģionos, ar Latvijai tuvākajām atradnēm Polijas dienvidos. Eiropas Z daļā suga nav konstatēta. Pēc citiem avotiem sugas izplatība ir plašāka, iekļaujot Āziju un Ziemeļameriku. Latvijā pirmo un vienīgo reizi konstatēta 2016. gadā Vidzemē, Krimuldas mežaparkā (Strazdiņa u. c. 2017), atradējs ‒ I. Leimanis. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 4 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām ziņu nav pētījumu trūkuma dēļ.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Tā kā suga ir daudzgadīga, iespējams, tā turpina augt esošajā atradnē. Iespējams, tā sastopama arī citur Latvijā. Aprēķinātais pieaugušo indivīdu skaits ir 2–4.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Aug uz skujkoku celmiem vai augošu koku saknēm. Ārpus Latvijas visbiežāk konstatēta pie balteglēm, bet aug arī pie priežu un egļu saknēm. Latvijā atrasta pie vecas priedes vidēji mitrā jauktu koku mežā, kur priežu vecums sasniedz 250 gadus. Sugai nepieciešami meži ar veciem skujkokiem, Latvijā visdrīzāk tie ir jaukti meži ar vecām priedēm un nemorāla meža iezīmēm.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Suga sastopama ļoti reti, tā konstatēta bioloģiski vērtīgā vecā mežā, tādējādi sugu apdraud šādu biotopu trūkums un vecu mežu platību mazināšanās. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Vienīgā zināmā sugas atradne ir ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā. Lai suga saglabātos un izplatītos, tai nepieciešams citu līdzīgu meža biotopu tuvums. Jānodrošina, lai šādi biotopi varētu veidoties nākotnē un tajos būtu veci skujkoki (sugai nepieciešamais koku vecums būtiski pārsniedz pašlaik noteikto ciršanas vecumu). Jāveic pētījumi par sugas sastopamību Latvijā, kā arī ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Giant mountain polypore – Bondarzewia mesenterica. Understanding the range of a species can vary depending on assumptions about the systematic arrangement of the species. Current research suggests that the genus Bondarzewia contains several species with geographically separated ranges. According to this understanding, B. mesenterica occurs mainly in the mountainous regions of Europe, with the closest localities to Latvia in southern Poland. The species is absent from northern Europe. According to other sources, the species has a wider distribution, including Asia and North America. There’s only one known locality in Latvia. Thus, the EOO is 4 km2, and the AOO – 4 km2. There are no data on changes in the distribution; there are insufficient data on regional population size and its changes. The estimated number of mature individuals is 2–4. It is a wood saprotroph, causing white rot. It grows on conifer stumps and roots of living trees. Outside Latvia, it is most common on silver fir, but also on pine and spruce roots. In Latvia, it is found near old pines in mixed forests, where the age of the pines reaches 250 years. The species requires forests with old conifers; in Latvia, these are most likely mixed forests with old pine and nemoral forest characteristics. The species is threatened by the lack of suitable habitats and the decline of old-growth forests. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. The only known locality is near Krimulda in a protected nature area of the Gauja National Park. The species needs proximity to other similar forest habitats in order to persist and spread. Such habitats must be able to form in the future and must contain old conifers. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
