Morfoloģija un bioloģija. Divgadīgs vai daudzgadīgs 60–120 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, spēcīgs, dziļi rievains. Lapas divkārt līdz trīskārt plūksnaini dalītas, četras apakšējās otrās pakāpes daļas sakārtotas krusteniski, apakšpuse zilganzaļa. Vīkala un vīkaliņa lapas lineāras. Ziedi čemuros, tā malējie zari garāki nekā vidējie. Ziedi mazi, vainaglapas baltas. Auglis – eliptisks skaldauglis, klāts ar blīviem matiņiem. Zied jūlijā un augustā. Aug kā atsevišķi indivīdi vai grupās. Kalcifīts (Fatare 2003). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā, Āzijā un Āfrikas Z daļā. Igaunijas Z un R daļā suga sastopama diezgan bieži, Lietuvā diezgan reti, tikai upju ielejās (Jankevičienė et al. 1996). Latvijā suga sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, galvenokārt Daugavas, Ventas un Abavas ielejā. Latvija atrodas sugas areāla Z robežas tuvumā. Sastopamības apgabals (EOO) ir 31 610 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 216 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Suga aug kā atsevišķi indivīdi vai dažādu lielumu grupās. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Kalnu briežsakne aug sausās, galvenokārt kaļķainās, barības vielām nabadzīgās augtenēs, klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir zālāju, krūmāju, mežu, augteņu ar skraju augāju, tostarp klinšu un nogruvumu, suga (Axmanová 2022). Latvijā tā aug galvenokārt upju ielejās – sausās un mēreni mitrās pļavās, atmatās, ganībās, skrajos priežu mežos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud dzīvotņu, galvenokārt dabisko zālāju, aizaugšana ar krūmiem, zemes izmantošanas veida maiņa (zālāju uzaršana, apbūve, apmežošana u. c.), dažviet arī rekreācija un tūrisma infrastruktūras izveide, piemēram, pie Aronas pilskalna (V. Kreile, nepubl. dati).
Aizsardzība. Liela daļa sugas atradņu atrodas ĪADT: Krustkalnu dabas rezervātā, dabas parkos “Abavas senleja”, “Daugavas ieleja”, dabas liegumos “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja”, aizsargājamo ainavu apvidos “Augšzeme”, “Augšdaugava” un “Vestiena” u. c. Tomēr, ja zālāji netiek apsaimniekoti, atrašanās ĪADT negarantē sugas saglabāšanos ilgtermiņā.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā sugas dzīvotnes, veicot regulārus apsaimniekošanas pasākumus. Lai saglabātu sugu, ir jāatjauno aizaugušie dabiskie zālāji un citas piemērotas dzīvotnes, jāuztur tās klajas. Ieteicams šo sugu iekļaut īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Moon carrot – Seseli libanotis. It is rather rare in Latvia, with uneven distribution, found mainly in the River Daugava, Venta and Abava Valleys. The EOO is 31,610 km2, and the AOO – 216 km2. Studies on the changes in distribution and population size have not been conducted. S. libanotis is found mainly in river valleys in dry and mesic meadows, fallow lands, pastures, and sparse pine forests. The species grows as single individuals or in groups of various sizes. The species is threatened by overgrowing of semi-natural grasslands, conversion of semi-natural grasslands into arable land, built-up areas and afforestation. A large percentage of the species’ localities occur in protected areas: the Krustkalni Strict Nature Reserve, the “Abavas senleja”, “Daugavas ieleja” Nature Parks, the “Ventas ieleja”, “Ventas un Šķerveļa ieleja” Nature Reserves, the “Augšzeme”, “Augšdaugava” and “Vestiena” Protected Landscape Areas. However, being in a protected area does not guarantee the long-term survival of the species if the grasslands are not well managed. It is necessary to ensure restoration and maintenance of the species’ habitats. It is recommended to include the species on the list of protected species in Latvia.
Literatūras saraksts
