Morfoloģija un bioloģija. Par zvirbuli mazāks un krietni slaidāks putns. Mugurpuse olīvbrūna ar tumšiem raibumiem. Vēderpuse gaiša ar neizteiktām tumšām svītriņām krūšu daļā. Uz ķermeņa sāniem un zemastes spalvām tumši garenraibumi. Slēpts dzīvesveids. Visaktīvākais krēslā un naktī. Pārtiek no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Ligzdu no sausiem zāļu stiebriem būvē uz zemes, rūpīgi paslēptu augājā. Dējumā 5–6, retāk 4–7 olas, gadā 1–2 perējumi. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Pireneju pussalas ziemeļiem sniedzas pāri lielākajai daļai Eiropas un tālāk līdz Mongolijas R daļai. Ziemošanas areāls sadrumstalots – Āfrikas R daļā, Austrumāfrikā un Indijā (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā nedaudz palielinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir palielinājusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu tā ir samazinājusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 5008 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 84 503 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija stabila (BirdLife International 2017). Eiropas populācija sarūk. Igaunijā un Baltkrievijā populācija sarūk. Lietuvā ilgtermiņā populācija ir stabila, īstermiņā – sarūk. Krievijā ilgtermiņa populācijas tendence nav zināma, bet īstermiņā populācijā ir reģistrēts pieaugums (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 22 932–44 570 pāru (45 864–89 140 pieaugušu indivīdu). Īstermiņā populācija mazinās, bet ilgtermiņā pieaug (Ķerus u. c. 2021). Desmit gados populācija ir samazinājusies par 45%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo palieņu pļavas, lakstaugiem bagātas ūdenstilpju piekrastes, zemos purvus, reizēm pat labības laukus vai to malas (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 1,9 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud zemes apsaimniekošanas pārmaiņas, piemēram, lauksaimniecības intensifikācija, kas izraisa zālāju iznīcināšanu, mitrāju nosusināšanu un krūmu novākšanu. Nākotnē sugu var apdraudēt arī klimata pārmaiņas (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Kārklu ķauķis nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopams vairākās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Keišs 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā augstu lakstaugu grupas zālājos, laukmalās, upmalās u. tml.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Grasshopper-warbler − Locustella naevia. In Latvia, the distribution increased between 1980–1984 and 2000–2004 and declined between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 5,008 km2, the EOO – 84,503 km2. The breeding population is estimated at 22,932–44,570 pairs (45,864–89,140 adult individuals). The population is declining in the short term, but growing in the long term. The population has declined by 45% within ten years. The species inhabits floodplain grasslands, waterfronts rich in herbaceous plants, fens, and sometimes even cereal fields or field boundaries. The species is threatened by changes in land management, such as increasing agricultural intensity, which are leading to the destruction of grasslands, the drainage of wetlands and bush encroachment. In the future, the species may also be threatened by climate change. Monitoring of the population of the species is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. The preservation of groups of tall herbaceous plants in grasslands, fields, riversides, and similar sites is required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
