Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 30–70 cm augsts lakstaugs ar tievu, ložņājošu, zarotu sakneni. Augs ir kails vai ar retiem matiņiem. Stublājs ir stāvs, ribains, reti zarots. Lapas uz stublāja divās rindās, plūksnaini saliktas no 10–32 lapiņām, 0,7–2,7 cm garas, 0,3–0,9 cm platas, eliptiskas līdz iegarenas, gals strups, ar īsu dzelonīti. Lapa galā ar vienkāršu vai zarotu vīti. Pielapes 0,5–0,8 cm garas, veselas, pusbultveida. Ziedkopa – ķekars ar 4–10 ziediem, kāts kopā ar ķekaru īsāks nekā lapa. Zieda kāts saliekts, zieds 1,1–1,3 cm garš. Kauss zvanveida, divi augšējie zobiņi īsi, trīs apakšējie īlenveida, gandrīz vienādā garumā ar stobriņu. Vainags violets līdz zils, buras un laiviņa bālāka. Auglis – līdz 1,7 cm gara pāksts, eliptiski rombiska, gaišbrūna, ar divām tumšbrūnām sēklām. Zied no jūnija līdz augustam (Roze 2015).
Izplatība. Suga sastopama Eiropas centrālajā, D un A daļā, Āzijas rietumos, Kaukāzā un Mazāzijā, sasniedz izplatības areāla D robežu Francijā un Z robežu 60° Z Fenoskandijā, nav sastopama daudzās salās (Ball 1968; Bojnanský, Fargašová 2007; Roze 2015). Lietuvā suga sastopama diezgan bieži (Tabaka et al. 1996), Igaunijā izklaidus Sāmsalā, reti – kontinentālajā daļā (Kukk et al. 2020). Krievijas Pleskavas apgabalā atradnes galvenokārt ir D daļā (Ефимов, Конечная 2018). Latvijā suga sastopama ne visai bieži, nevienmērīgi visā valstī (Roze 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 42 446 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 140 km2. Visticamāk, abi rādītāji ir daudzkārt lielāki, jo suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā, kā arī iepriekšējā Sarkanās grāmatas izdevumā un tās atradņu atzīmēšanai nav pievērsta pietiekama uzmanība. Vienlaikus sugas izplatības dati (Roze, Rūrāne 2013) liecina par atradņu skaita, EOO un AOO mazināšanos, jo sugai vairs nav neviena reģistrēta novērojuma valsts A un Z daļā. Sugas iespējamā kategorija pēc izplatības pētījumu veikšanas varētu būt no LC līdz VU, tāpēc tā tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT).
Populācija. Nav datu. Kopējais zināmais atradņu skaits Latvijā ir aptuveni 40.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, vāji skābu līdz gandrīz neitrālu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, kas aug klajās vietās (Tichý et al. 2023). Tā ir gan zālāju, gan arī krūmāju un mežu suga (Axmanová 2022). Eiropas centrālajā daļā sugas optimālās dzīvotnes ir sausi zālāji saulainās mežmalās un ozolu meži (Sádlo et al. 2007). Mežos šī suga aug galvenokārt mežmalās un laucēs, gar meža ceļiem u. tml. (Dřevojan et al. 2016). Latvijā sastopama sausos priežu mežos, izcirtumos, laucēs, krūmājos, pie meža ceļiem, sausās, gaišās mežmalās (Roze 2015; Priede 2017), upju virspalu terašu pļavās. Aug atklātās vietās un krūmājos, retāk – stipri noēnotās vietās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Tā kā suga galvenokārt ir sastopama sausos priežu mežos un mežmalās, sugu negatīvi ietekmē raksturīgo dzīvotņu aizaugšana dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas rezultātā, kā arī intensīva mežsaimnieciskā darbība un mehāniska meža zemsedzes bojāšana.
Aizsardzība. Aptuveni 10% atradņu konstatētas ĪADT – Ķemeru un Gaujas Nacionālajos parkos, dabas liegumā “Medze”, dabas parkos “Doles sala”, “Silene”, “Daugavas loki”.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums, izplatības dinamika, jānoskaidro sugu ietekmējošie faktori katrā atradnē. Jāsaglabā sugai piemērotās dzīvotnes, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošu apsaimniekošanu, saglabājot sausās, labi izgaismotās dzīvotnes.NT
Autore: Dana Krasnopoļska.
Summary. Danzig vetch – Vicia cassubica. Infrequent in Latvia with uneven distribution. The EOO is 42,446 km2, and the AOO – 140 km2. Both the EOO and AOO may be considerably larger – the species is not on the list of protected species, therefore sufficient attention has not been paid to recording its localities. The IUCN category of the species could be from LC to VU, therefore the species is assessed as NT. The population size and distribution dynamics are unknown. The total number of records in Latvia is ca. 40. The data indicate a decrease in the EOO and the AOO (the species has not recently been found in eastern and northern Latvia), however, an inventory of earlier recorded localities has not been carried out. V. cassubica grows in dry pine forests, clear-cuts, meadows, shrubberies, along forest roads, dry, light forest edges, meadows on river valley terraces. It occurs in open and semi-open places, but rarely in heavily shaded places. The species is negatively affected by overgrowing with shrubs and taller vegetation in the course of natural succession and due to eutrophication, intensive forestry activities and excessive damage to the forest ground cover. Approximately 10% of the known localities occur in protected areas, e.g. the Ķemeri and Gauja National Parks, the “Medze” Nature Reserve, the “Doles sala”, “Silene” and “Daugavas loki” Nature Parks. The population size, distribution and threats should be clarified. Conservation of suitable habitats should be ensured by preserving and restoring dry and light habitats.
Literatūras saraksts
