Morfoloģija un bioloģija. Samērā drukns, par mērkaziņu mazliet lielāks putns ar garu knābi. Ķermeņa mugurpuse brūnraiba, to gareniski šķērso dzeltenīgi baltas joslas. Vēderpuse netīri balta ar brūnām šķērssvītrām uz sāniem, mazākā mērā arī uz vēdera. Aste rūsganbrūna ar baltām malām. Slēpts dzīvesveids, aktīvs galvenokārt krēslā un naktī. Pavasarī raksturīgs kolektīvais riests noteiktās, ļoti pastāvīgās vietās. Pārtiek no sliekām, nelieliem gliemežiem un kailgliemežiem, arī dažādiem kukaiņiem. Poligāms. Ligzda atrodas uz zemes, rūpīgi noslēpta. Dējumā parasti četras olas, gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Mazuļus perē un vadā mātīte viena. Gājputns, ziemo Āfrikā uz dienvidiem no ekvatora (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls sniedzas no Skandināvijas–Polijas rietumos līdz Jeņisejai austrumos. Ziemošanas areāls – Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras (BirdLife International 2021b). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā palielinājusies (Keller et al. 2020). Latvijā starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu reģistrēts izplatības pieaugums, taču tas ir tikai šķietams, jo 20. gs. 80. gados nebija pietiekamu zināšanu par sugas dzīvotnēm un tās netika apsekotas. Starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu izplatība nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 124 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 52 693 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2021b). Arī Eiropas populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai sugu atzītu par apdraudētu. Igaunijā, Krievijā un īstermiņā arī Lietuvā ligzdojošā populācija sarūk. Baltkrievijā un Lietuvā ilgtermiņa tendence ir nezināma, īstermiņā populācija Baltkrievijā ir stabila (BirdLife International 2021a). Latvijā ligzdojošā populācija ir 200–300 tēviņu (400–600 pieaugušu indivīdu). Ilgtermiņa populācijas tendence nav zināma, bet īstermiņā populācija ir stabila (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Ligzdo lielās palieņu pļavās ar nevienmērīgu un retu jauno veģetāciju un blīvu kūlu un irdenu un mitru augsni. Neizvairās no nelielu krūmu klātbūtnes, kamēr tie nesamazina pļavas platību (Auniņš 2001). Paaudzes ilgums: 4,1 gads (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021a).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud ligzdošanas biotopu degradācija un zudums auksaimniecības intensifikācijas un mitrāju nosusināšanas vai pretēji – appludināšanas rezultātā. Austrumeiropā suga tiek medīta. Dzīvotņu zudumu var izraisīt arī klimata pārmaiņas (BirdLife International 2021b).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” ķikuts ir viena no izveidošanas mērķsugām 19 ĪADT. Lai aizsargātu ķikutu, ir noteiktas putniem nozīmīgās vietas “Bērzpils purvi un palienes”, “Burgas pļavas”, “Dvietes paliene”, “Kuja”, “Rūjas paliene”, “Sitas un Pededzes paliene”, “Vidusburtnieks” un “Ziemeļgauja” (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā un atbilstoši jāapsaimnieko palieņu pļavas – pļaušana un novākšana reizi gadā pēc 1. jūlija, saglabājot ciņus.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Great Snipe − Gallinago media. In Latvia, an increase in distribution was recorded between 1980–1984 and 2000–2004, however, it only seems to be the case, as knowledge of the habitats of the species was insufficient in the 1980s, and they were not surveyed. The distribution has not changed significantly between 2000–2004 and 2013–2017. The AOO of the breeding population is 124 km2, the EOO – 52,693 km2. The breeding population is estimated at 200–300 males (400–600 adult individuals). The long-term population trend is unknown, while in the short term, the population is stable. The species breeds in large floodplain grasslands with patchy and sparse young vegetation, dense thatch and loose, moist soil. The birds do not avoid the presence of small shrubs, as long as they do not reduce the area of the grassland. The species is threatened by the degradation and loss of breeding habitats due to increasing agricultural intensity and the drainage of wetlands, or vice versa – the flooding thereof. The species is being hunted in Eastern Europe. Habitat loss can also be caused by climate change. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The conservation and appropriate management of floodplain grasslands – mowing and harvesting once a year after 1 July, while preservation of the tussocks is required to protect the species.
