Morfoloģija un bioloģija. Kīļa stiebrblakts ir 6–7 mm gara, ar slaidu, izstieptu ķermeni un stiebrblakšu ģintij raksturīgi paplatinātām un saplacinātām priekškrūšu vairoga malām. No līdzīgās Gimertāla stiebrblakts A. gimmerthali viegli atšķirama pēc taustekļu otrā posma, kas ir gluds, bez garākiem matiņiem; kopējais ķermeņa krāsojums arī ir atšķirīgs. Sugai raksturīgs dzimumu dimorfisms – tēviņiem ķermeņa krāsojums ir tumšāks (Wagner 1964; Taszakowski, Gierlasiński 2018). Nepieaugušie indivīdi (nimfas) pēc izskata ir līdzīgi pieaugušajiem (imago), bet tie ir izmēros mazāki, ar neattīstītiem abu spārnu pāriem un īsākiem taustekļiem. Imago dzīves ilgums ir īss – līdz pāris nedēļām. Imago un kāpuri barojas ar dažādām graudzālēm, piemēram, auzenēm Festuca spp., liekto sariņsmilgu Deschampsia flexuosa u. c. (Wagner 1964; Skipper 2013; Taszakowski, Gierlasiński 2018).
Izplatība. Sugas izplatības areāls Eiropā aptver visu tās centrālo un R daļu un ziemeļos sasniedz Somijas DA daļu (Aukema, Rieger 1999; Rintala, Rinne 2011; Albrecht, Viljanen 2019; GBIF 2022). Latvijā suga pēdējos 20 gados konstatēta trijās atradnēs un tikai valsts ZA un DA daļā. Daugavpilī pie Ruģeļu ūdenskrātuves suga sastopama masveidīgi (U. Piterāns, nepubl. dati). Sastopamības apgabals (EOO) ir 1855 km2, taču, domājams, suga sastopama plašāk. Vēsturiski suga ir konstatēta Rīgas apkārtnē (eksemplārs Latvijas Nacionālajā dabas muzejā). Ja sugu atkārtoti atrastu Rīgas apkārtnē, EOO pieaugtu desmit reizes. Potenciālais EOO aptver visu valsts sauszemes teritoriju, jo nav pamata uzskatīt, ka suga nevarētu būt sastopama arī Rietumlatvijā. AOO ir 12 km2. Potenciālā AOO noteikti ir daudzkārt lielāka un, iespējams, pārsniedz 500 km2.
Populācija Pētījumi par sugas reģionālo populāciju lielumu un stāvokli Eiropā un Latvijā nav veikti. Polijā (Taszakowski, Gierlasiński 2018; Gierlasiński, Taszakowski 2013–2022) novērojumu skaits ir stabils, pat nedaudz pieaugošs, Somijā suga konstatēta tikai pēdējā desmitgadē – 2017. gadā (Rinne 2017; Albrecht, Viljanen 2019).
Biotopi un ekoloģija. Saistīta ar sausiem vai ļoti sausiem zālājiem. Līdz šim Latvijā konstatēta iekšzemē (U. Piterāns, nepubl. dati) bioloģiski vērtīgos sausos zālājos, kuru kopējā platība Latvijā nav liela (DAP 2022), taču piemēroti varētu būt arī pelēko kāpu biotopi piejūrā (suga tur nav konstatēta). Suga ir konstatēta arī sausā ceļmalā, kas neatbilst nevienam no dabisku zālāju biotopiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts, nav noteikts galvenais drauds. Daži no sugas apdzīvotajiem biotopiem (piemēram, smiltāju zālāji) ir apdraudēti, jo to platības ir sarukušas. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Viena no trim zināmajām atradnēm atrodas aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Jāturpina sugas izpēte potenciāli piemērotos biotopos un jānoskaidro bioloģiski vērtīgo zālāju nozīme sugas reģionālajai populācijai.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. True bug – Acetropis carinata. Inhabits the entire Western and Central part of Europe and reaches south-eastern Finland in the north (Aukema, Rieger 1999; Rintala, Rinne 2011; GBIF 2022). In Latvia, only three localities of the species are known, all in the north-east and south-east parts of the country. In the locality in Daugavpils, the species is abundant (U. Piterāns, unpublished data). The EOO is 1,855 km2, but the potential EOO covers the whole territory of Latvia. The AOO is 12 km2, with the potential AOO likely to be much higher and possibly exceeding the threshold of 500 km2. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species is associated with moderately xeric to xeric grasslands. In Latvia, the species occurs in biologically valuable xeric grasslands. The total area of this habitat is small. The species has also been found in ruderal habitats, which do not correspond to natural grasslands. Threats have not been studied in Latvia and the main threat has not been identified. There are not enough data available on the distribution of the species, its population size, status and trends, therefore Acetropis carinata is assessed as Data Deficient (DD). A. carinata is not protected in Latvia and legal protection status is not required for this species. One of the three known localities is in the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. It is necessary to study the species in its localities and search for it in potentially suitable habitats to clarify the distribution, threats and define the conservation measures.
Literatūras saraksts
