Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs, līdz 90 cm augsts lakstaugs. Sīpola diametrs līdz 2,5 cm, olveidīgs, viens vai ar dažiem tumšsarkaniem sīpoliņiem. Sīpola apvalks pelēkbrūns līdz purpurbrūns. Stublājs stāvs, rievains, augšdaļā dobs. Lapas 3–5, plakanas, lineāras, 8–20 cm garas, 0,6–1,3 cm platas, īsākas nekā stublājs. Lapas mala, dažreiz arī vidusdzīsla, raupja. Lapas piestiprinājums stublājam nolaideni makstveidīgs. Ziedi skrajā čemurā. Neizplaukušu ziedkopu iekļauj divas plēvainas, gaiši purpura krāsas vīkala lapas. Apziednis vienkāršs, zvanveidīgs, apziednim sešas lapas, brīvas, rozā vai purpura, 4–6 mm garas, olveidīgi lancetiskas līdz smailas. Ziedkāti līdz 3 cm gari, dažādu garumu, pie ziedkātu pamatnes purpurbrūnas vairvasiņas. Zied jūnija beigās un jūlijā. Auglis – pogaļa. Vairojas ar sēklām un vairvasiņām. Aug kā atsevišķi indivīdi vai grupās (Baroniņa 2003; Priedītis 2014).
Izplatība. Suga sastopama Eiropas ZR daļā, Centrāl- un Austrumeiropā, Ziemeļāfrikā, no siltās līdz mērenajai joslai. Eiropā suga ir ļoti plaši izplatīta un bieži sastopama antropogēni ietekmētās dzīvotnēs. Tomēr dažās valstīs suga ir apdraudēta (Kell et al. 2011). Lietuvā tā sastopama tikai valsts R daļā, galvenokārt lielo un vidējo upju ielejās (Karpavičienė 2021). Igaunijā suga sastopama uz areāla ZA robežas, vietām bagātīgi (Jankevičienė et al. 2003). Latvijā sastopama reti, galvenokārt Rietumlatvijā, nedaudz arī centrālajā daļā. Latvijā sasniedz areāla A robežu (Baroniņa 2003). Sastopamības apgabals (EOO) ir 23 697 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 128 km2. Līdz šim suga nav bijusi iekļauta aizsargājamo sugu sarakstā, un tās atradņu reģistrācijai nav pievērsta pietiekama uzmanība, tāpēc, iespējams, tā sastopama biežāk. Tiek uzskatīts, ka pēc izpētes sugas iespējamā kategorija varētu būt no LC līdz EN. Tāpēc suga tiek vērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT). Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tās pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Dzīvotnes un ekoloģija. Suga aug kaļķainās, barības vielām bagātās augtenēs (Axmanová 2022a, b). Izplatības areāla centrālajā daļā tā sastopama gan upju palieņu pļavās un krūmājos, gan arī nitrofilo augsto lakstaugu sabiedrībās gar līdzenumu upēm, pat antropogēni ietekmētās dzīvotnēs (Sádlo et al. 2007). Latvijā suga sastopama sausās pļavās, atmatās, mežmalās un upju ieleju terasēs un krūmājos, arī vecos parkos. Aizaugot zālājiem un līdzīgām klajām dzīvotnēm, spēj saglabāties ilgstoši.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā sugu potenciāli apdraud piemērotu dzīvotņu (zālāju, atmatu) aizaugšana, zemes lietojuma veida maiņa, piemēram, pļavu uzaršana, apmežošana. Pētījumu par apdraudējumiem nav.
Aizsardzība. Nav datu, cik liela populācijas daļa atrodas ĪADT. Suga konstatēta vairākās ĪADT: Ķemeru Nacionālajā parkā, dabas liegumā “Ventas ieleja”, dabas parkos “Abavas senleja”, “Pape”, “Riežupe”, “Engures ezers”, “Bauska” u. c.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē sugas populācijas lielums un jānoskaidro izplatības dinamika, kā arī jāprecizē apdraudošie faktori. Jānodrošina sugai piemērotu dabisko dzīvotņu saglabāšana, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus, tostarp, atjaunojot un apsaimniekojot aizaugošus zālājus. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu sarakstā.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Sand leek – Allium scorodoprasum. Rare in Latvia, mostly found in western Latvia and less often in the central part of the country. In Latvia, it reaches the eastern border of the range. The AOO is 128 km2, and the EOO – 23,697 km2. The species is not on the list of protected species, therefore insufficient attention has been paid to recording its occurrences. The species may be more common than is currently known. It is assumed that the IUCN category of the species could be from LC to EN. Therefore, the species was assessed as NT. Neither distribution and its changes, nor the population size are studied. A. scorodoprasum grows in dry meadows, fallows, forest edges, river valley terraces, shrubberies and old parks. In the overgrowing open and semi-open habitats, the species can survive for a long time. The potential threats are the overgrowing of grasslands and fallows, change in land use, e.g. ploughing up of meadows and their afforestation. The percentage of the species’ localities in protected areas is unknown. It has been found in several protected areas, such as the Ķemeri National Park, the “Ventas ieleja” Nature Reserve, the “Abavas senleja”, “Pape”, “Riežupe”, “Engure” and “Bauska” Nature Parks. The population size, distribution and threats of the species must be clarified. The preservation of suitable habitats for the species must be ensured by an appropriate protection regime and actions (grassland management). A. scorodoprasum must be included on the list of protected species of Latvia.
Literatūras saraksts
