Morfoloģija un bioloģija. Liels plēsējputns ar slaidiem spārniem un samērā garu asti. Apspalvojums pārsvarā brūns, pieaugušajiem putniem pakausis zeltains. Nepieaugušiem – balta astes pamatne un uz spārniem labi redzami gareni balti laukumi. Barojas galvenokārt ar vidēja izmēra putniem un zīdītājiem. Ligzda ir masīva konstrukcija, ko parasti būvē koka galotnes daļā (Strazds 2011). Dējumā parasti divas olas, gadā viens perējums. Jaunākais mazulis parasti iet bojā. Sākumā mātīte baro mazuļus ar tēviņa piegādāto barību, vēlāk barību piegādā abi pāra putni (Harrison, Castell 2002). Jaunie putni ziemā dodas uz dienvidiem, bet pieaugušie ir nometnieki (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls ir no Aļaskas līdz Krievijas galējiem austrumiem. Areāla D robeža: Meksika–Ziemeļāfrika–Taizeme. Ziemošanas areāls lielākoties pārklājas ar ligzdošanas areālu, izņemot Ziemeļamerikas Z daļu, kur sastopams tikai ligzdošanas sezonā (BirdLife International 2021a). Eiropā izplatības areālu veido divas skaidri nodalītas daļas. Areāla Z daļas D robeža virzās no Skotijas līdz Baltkrievijas Z daļai. Dienvidu daļa iekļauj Pireneju pussalu un sniedzas caur Ukrainas R daļu līdz Kaukāza kalniem. Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā kopumā palielinājusies, īpaši Skandināvijā (Keller et al. 2020). Latvijā sugas retās sastopamības dēļ izplatības pārmaiņas nav iespējams novērtēt ar statistikas metodēm (Ķerus u. c. 2021), taču ticami, ka tā ir palielinājusies līdz ar populācijas lieluma pieaugumu. Ligzdojošo putnu apdzīvotā platība (AOO) ir 56 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 25 584 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2021a). Eiropas populācija pieaug. Krievijas populācijas tendence nav zināma, Baltkrievijā populācija īstermiņā stabila, bet ilgtermiņā sarūk. Lietuvā populācija stabila, bet niecīga, Igaunijā – pieaug (BirdLife International 2021b). Latvijas ligzdojošā populācija ir 9–12 pāru (18–24 pieauguši indivīdi). Gan ilgtermiņā, gan īstermiņā populācija pieaug (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Parasti ligzdo mežainās purvu salās vai purvmalu mežos (Strazds 2011). Paaudzes ilgums: 16,3 gadi (BirdLife International 2021b).
Izmantošana un tirdzniecība. ‒
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit minētais draudu uzskaitījums pamatojas uz eksperta novērtējumu. Sugu Latvijā apdraud saindēšanās ar svinu, barojoties ar medījuma atliekām. Suga ir jutīga pret traucējumu, tāpēc to apdraud gan mežsaimnieciskā darbība un kūdras ieguve, gan atpūtnieki. Putni, iespējams, iet bojā elektrolīnijās. Nākotnē sugu var apdraudēt arī vējparku attīstība.
Aizsardzība. Klinšu ērglis ir viena no izveidošanas mērķsugām 22 ĪADT un viena no mērķsugām piecās putniem nozīmīgajās vietās (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jānosaka mikroliegumi ligzdošanas vietās un jānovērš traucējums ligzdošanas laikā. Jāizbeidz svinu saturošas munīcijas izmantošana medībās.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Golden Eagle − Aquila chrysaetos. Due to the rare occurrence of the species in Latvia, it is impossible to assess changes in distribution with the use of statistical methods; however, it is likely to have increased along with the increase in the size of the population. AOO of the birds breeding in Latvia is 56 km2, EOO – 25,584 km2. The breeding population in Latvia is estimated at 9–12 pairs (18–24 adult individuals). The population is increasing in the long term as well as in the short term. Usually breeds in forests on bog islets or bog edges. The species is threatened in Latvia by lead poisoning from feeding on the remains of game. The species is sensitive to disturbance and is therefore threatened by forestry and peat extraction, as well as by users of recreation services. Birds probably die on power lines. In the future, the species may also be affected by the development of wind farms. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. The protection of the species requires the establishment of micro-reserves in breeding areas and the elimination of disturbances during the breeding season. The use of lead ammunition for hunting must be stopped.
Literatūras saraksts
