Morfoloģija un bioloģija. Neliels, 1,5–5 m, reti līdz 10 m augsts krūms vai koks. Miza brūna vai pelēkbrūna, uz jaunajiem zariem zaļganbrūna. Lapas veselas, ar 7–9 sāndzīslu pāriem, plati lancetiskas vai otrādi olveidīgas, 8–14 cm garas, 3–7 cm platas, visplatākā augšpus vidus vai augšējā trešdaļā, apakšpuse balti tūbaina, mala zāģzobaina, pamats ķīļveidīgs. Lapu un ziedkopas kāts blīvi balti tūbains. Ziedkopa – salikts vairogs. Ziedi balti, diezgan lieli, parasti 8–20. Auglis – sarkans, ieapaļi olveidīgs ābols ar miltainu mīkstumu, 1–1,6 cm diametrā. Zied jūnijā. Augļi nogatavojas septembrī (Priedītis 2014).
Izplatība. Savvaļā suga izplatīta galvenokārt Skandināvijā, izņemot Somiju, arī Britu salās, Īrijā, kā arī Latvijā un Igaunijā. Suga ir Ziemeļrietumeiropas endēms (Beech, Rivers 2017). Igaunijā suga sastopama reti – tikai Sāmsalas R daļā (Cinovskis, Krall 1996). Iespējams, Latvijā un Igaunijā suga ievesta no Zviedrijas (Gotlandes) kā augļukoks, bet ir pieņēmums, ka suga ir sens floras relikts. Latvijā zināma tikai viena atradne – starp Staldzeni un Liepeni Ventspils novadā. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2. Pētījumi par izplatības pārmaiņām Latvijā nav veikti.
Populācija. 25–50% kopējās populācijas sastopama Norvēģijā. Lielbritānijā un Norvēģijā sugas populācija ir stabila, suga plaši sastopama, bet cenopopulācijas ir nelielas, un tās bieži veido viens vai daži koki (BSBI/BRC 2015). Pieauguši un ražojoši indivīdi sastopami salīdzinoši reti. Plašākas informācijas par populācijas lielumu nav, populācijas tendences nav zināmas, bet, iespējams, tā mazinās (Beech, Rivers 2017). 2022. gadā Latvijā vienīgajā atradnē uzskaitīti 30 dažādu lielumu indivīdi, tikai divi no tiem ražoja augļus.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā vienīgā atradne atrodas mežainās piejūras kāpās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Latvijā būtisks apdraudējums ir stāvkrasta erozija, kas notiek vētru laikā. Izpētes laikā tika konstatēts, ka vairāki sugas indivīdi aug tuvu stāvkrasta malai un daži jau gājuši bojā krasta nogruvuma laikā (A. Bojāre, nepubl. dati). Negatīvu ietekmi var radīt dabiskās sukcesijas un eitrofikācijas izraisīta bieza pameža veidošanās, kas var ietekmēt sugas labvēlīgus augšanas apstākļus, it īpaši gaismas apstākļus.
Aizsardzība. Latvijā suga nav iekļauta īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Vienīgā atradne ir ārpus ĪADT.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Suga jāiekļauj īpaši aizsargājamo sugu un mikrolieguma sugu sarakstā. Jāmeklē jaunas sugas atradnes posmā starp Staldzeni un Liepeni. Jāprecizē sugas populācijas lielums un izplatības dinamika, kā arī apdraudošie faktori, lai nodrošinātu sugas saglabāšanai optimālu aizsardzības un apsaimniekošanas režīmu esošajā atradnē. Jāizstrādā sugas aizsardzības plāns.
Autore: Aiva Bojāre.
Summary. Rock whitebeam – Sorbus rupicola. An endemic species to north-western Europe. Probably the species was introduced to Latvia and Estonia from Sweden (Gotland) as a fruit tree, but it may also be that the species is an ancient flora relic. Only one locality of the species is known in Latvia – between Staldzene and Liepene on the north-western coast in western Latvia. Both the AOO and the EOO are 4 km2. In 2022, 30 individuals of various sizes were found, of which only two produced fruits. In Latvia, S. rupicola grows in wooded coastal dunes. A significant threat is the intensive coastal erosion during storms. Negative impacts can be caused by the formation of dense undergrowth resulting from natural succession and eutrophication, which may unfavourably affect the conditions for the species, especially light. The species has not been protected in Latvia, and the only locality occurs outside a protected area. The species should be on the list of protected species. It is necessary to survey the territory between Staldzene and Liepene to identify potential new species localities. The population size, distribution dynamics, and threats should be clarified to ensure an appropriate conservation and management regime.
Literatūras saraksts
