Morfoloģija un bioloģija. Lapu sūna. Nelieli, daudzgadīgi vienmājas augi blīvos, līdz 2 cm augstos, zaļganbrūnos vai iesarkanos spilvenveida ciņos. Stumbrs taisns, nezarots vai vāji zarots. Lapas līdz 1 mm garas, 0,5 mm platas, bez dzīslas, olveidā lancetiskas vai olveida, ieliektas, gals strauji šaurāks, strups. Sausas lapas blīvi pieguļ stumbram, mitras – atstāvošas. Lapu šūnas to augšdaļā mazas, ar bieziem šūnapvalkiem, papillozas, pamatnē šūnas garākas. Sporangiji bez setas, piestiprināti stumbra galotnei ar paresnu haustoriju. Sporangijiem nogatavojoties, veidojas tā saucamas pseidopodijs, setai līdzīgs veidojums, kas šai sugai aizstāj setu. Sporangiji līdz 1 mm gari, atveras ar 3–4 gareniskām plaisām. Kaliptra maza, ātri nokrīt (Игнатов, Игнатова 2003; Smith 2004).
Izplatība. Cirkumpolāra, arktiska suga, sastopama kalnu reģionos visā Eiropā, tomēr dienvidos izplatīta reti. Bieži konstatēta Skandināvijā (Hodgetts 2015; Hallingbäck et al. 2020). Latvijā zināmas 16 atradnes, lielākoties Kurzemē, un tikai trīs atradnes ir Vidzemē vai Latgalē. Pirmo reizi konstatēta 1973. gadā Snēpeles apkārtnē Kurzemē (A. Āboliņa) un 1988. gadā Teiču dabas rezervātā (B. Bambe). Pārējie 14 novērojumi veikti pēdējos 20 gados (I. Rēriha, A. Opmanis, L. Strazdiņa). Sastopamības apgabals (EOO) ir 30 798 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 64 km2.
Populācija. Eiropā sugas reģionālā populācija ir liela un stabila (Hallingbäck 2019). Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu. Esošajās atradnēs sugas apakšpopulācijas ir stabilas. Izņēmums ir atradne Dundagas pagastā, kur nomīdīšanas dēļ suga gandrīz iznīkusi.
Biotopi un ekoloģija. Skandināvijā suga aug uz kaļķainiem pamatiežiem, retāk uz silikāta iežiem (Hodgetts 2015; Hallingbäck et al. 2020). Latvijā visbiežāk konstatēta uz dažādu izmēru granīta akmeņiem, kur veido 1–3 ciņus, ļoti reti lielākus laukumus. Galvenie biotopi ir minerālzemes salas augstajos purvos, skujkoku meži vai izcirtumi. Dažas atradnes ir atklātā vietā, piemēram, pļavā dabas liegumā “Diļļu pļavas”. Pavadošās sugas – spilventiņu grimmija Grimmia pulvinata, skropstainā hedvīgija Hedwigia ciliata, ciprešu hipns Hypnum cupressiforme, vilnainā sarmenīte Racomitrium lanuginosum, dažādšūnu sarmenīte R. heterostichum, matainā lāčsūna Polytrichum piliferum (A. Opmaņa, B. Bambes novērojumi).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Uz akmeņiem augošās sūnas apdraud to nomīdīšana. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo šobrīd tās apakšpopulācijas ir stabilas, taču situācija var mainīties, ja tiek iznīcinātas vairākas atradnes un mazinās AOO.
Aizsardzība. Latvijā aizsargājama suga. Lai aizsargātu tās dzīvotnes, jāparedz iespēja veidot arī mikroliegumus. Dažas atradnes atrodas ĪADT – Teiču dabas rezervātā, dabas liegumos “Diļļu pļavas”, “Stiklu purvi”, Slīteres Nacionālajā parkā. Jānodrošina sugas atradņu apsaimniekošana un aizsardzība pret nomīdīšanu.
Autori: Līga Strazdiņa*, Ansis Opmanis.
Summary. Black rock – moss Andreaea rupestris. The moss is found in mountainous regions throughout Europe, but rare in the south. Often found in Scandinavia. It was first found in Latvia by A. Āboliņa in 1973. In Latvia, the species has 16 known localities, mostly in Kurzeme and only three in Vidzeme or Latgale. EOO is 30,798 km2, and AOO is 64 km2. There are insufficient data on the size of the regional population in Latvia. The subpopulations of the species are stable in the existing localities. The exception is one locality in Dundaga parish. In Latvia, it grows most often on granite rocks of various sizes, on mineral soil islands in raised bogs, coniferous forests or clearings. Bryophytes that grow on rocks are threatened by trampling. It is assessed as Near Threatened (NT) as its subpopulations are currently stable. A protected species in Latvia. To protect its habitats, the possibility to create micro-reserves should also be considered. Some localities are in protected nature territories – the Teiči Strict Nature Reserve, the “Diļļu pļavas” and “Stiklu purvi” Nature Reserves and the Slītere National Park. Management and protection of the localities from trampling should be ensured.
Literatūras saraksts
