Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 100–120 cm augsts lakstaugs ar īsiem sakneņiem. Veido lielu, blīvu ceru. Zvīņlapas pie stublāja pamata zaļganbrūnas līdz gaiši purpurbrūnas. Lapas koši zaļas, lineāras, 8–11 mm platas, apakšpuse ar papillām, mala zāģzobaina. Ziedkopa 25–35 cm gara salikta vārpa. Dažādvārpu grīšļu grupas suga: augšējās 3–4 ir vīrišķo ziedu vārpiņas, 3–8 cm garas, zemāk 3–4 sievišķo ziedu vārpiņas, 5–8 cm garas. Apakšējā vārpiņa var būt nokarena ar līdz 5 cm garu kātu, augšējās sievišķās vārpiņas atstāvošas ar īsiem kātiem vai sēdošas. Apakšējās vārpiņas seglapa ievērojami garāka nekā visa ziedkopa. Pūslīšu plēksnes īsākas nekā pūslīši, smailas, brūnas. Pūslīši apmēram 5,5 mm gari un 2,5 mm plati, dzeltenzaļi līdz brūnganzaļi, spīdīgi, uzpūsti, ar izcilnētām dzīslām, olveidīgi, strauji sašaurinās 1,5–2 mm garā divzobainā knābītī. Pūslīši vārpiņās sakārtoti ļoti cieši, nogatavojušies atrodas perpendikulāri pret vārpiņas asi. Pūslītī ietverts auglis – rieksts. Zied maijā (Baroniņa 2001). Paaudzes ilgums ir 25 gadi (Solstad et al. 2021).
Izplatība. Suga ir izplatīta Ziemeļ- un Austrumeiropā, Āzijā un Ziemeļamerikā mērenā klimata joslā (Chater 1980; GBIF 2022; Govaerts 2024). Igaunijā un Latvijā sastopama ļoti reti un izklaidus atsevišķu izolētu salveida atradņu veidā (Baroniņa et al. 2003), Lietuvā zināma viena atradne Z daļā (L. Auniņa, nepubl. dati). Latvijā sastopama Vidzemes augstienē, sasniedz areāla Eiropas daļas R robežu (Baroniņa 2003; GBIF 2022). Sastopamības apgabals (EOO) ir 65 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Ticamu datu par izplatības pārmaiņām Latvijā nav. Vēsturiskajās atradnēs populācijas izrādījušās noturīgas un pēdējos gados ir konstatētas atkārtoti. Pēdējos piecos gados konstatētas dažas jaunas, vitālas atradnes jau zināmajā sastopamības apgabalā (EOO).
Populācija. Latvijas atradnes var uzskatīt par izolētu reģionālu populāciju, kuru veido vairākas atradnes, kurās ir daži augi vai dažādu lielumu audzes līdz 20 m2 platībā.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā suga konstatēta jauktos mežos slapjās minerālaugsnēs un kūdras augsnēs (Baroniņa 2001, 2003). Citās valstīs suga sastopama purvos, dīķu, ezeru krastos un upmalās (Lansdown 2016). Zviedrijā tā aug purvainos egļu mežos, avoksnājos, strautu krastos. Var augt gan saulē, gan noēnojumā (SLU Artdatabanken 2025).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Mežizstrāde, hidroloģiskā režīma maiņa.
Aizsardzība. Latvijā suga konstatēta tikai ārpus ĪADT. Lai aizsargātu sugu, ir izveidoti trīs mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāsaglabā dabiskās dzīvotnes – galvenokārt staignāju meži un purvaini meži –, sekmējot to aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus (dabiska hidroloģiskā režīma atjaunošanu nosusināšanu ietekmētās vietās). Konstatējot jaunas sugas atradnes, jāveido mikroliegumi vai jāpaplašina pašreizējās ĪADT.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Beaked sedge – Carex utriculata. It is very rare in Latvia, found only in the Vidzeme Upland. The EOO is 65 km2, and the AOO – 32 km2. There are no reliable data on changes in the AOO and the EOO. In the localities that were recorded longer ago, the subpopulations are stable. Over the past five years, new localities have been found within the EOO. The species’ localities in Latvia may be considered as an isolated population consisting of several subpopulations. The size of subpopulations ranges from a few individuals to an area of 20 m2. The population size and its dynamics have not been studied. C. utriculata grows in mixed forests on wet mineral and organic soils. The threats are forest logging and modifications in the hydrological regime. In Latvia, the species has been found only outside protected areas; three microreserves have been established to protect the species. The conservation of suitable habitats – mainly deciduous forests and swamp forests – must be ensured by an appropriate protection regime and by restoring natural hydrological regime in areas affected by drainage. Upon discovering new localities microreserves must be established, or the existing protected areas must be expanded.
Literatūras saraksts
