Morfoloģija un bioloģija. Knupjveida piknotēlijai primārais laponis ir zaļganpelēks vai bālgans, uz substrāta tas veido sīkas kārpveidīgas kreves. Podēciji (vertikālais laponis) sākumā ļoti sīki, kārpveidīgi, gaišbrūni, vēlāk izaug lielāki. Tie ir cilindriski vai konusveidīgi, nezaroti vai maz zaroti, 1–12 mm gari un 1–3 mm plati. Podēciji gludi, pelēki vai brūngani, bez mizas, ar sorēdijām. Apotēciji mazi, atrodas podēciju galos, tumši brūngani ar sarkanīgu nokrāsu. Epitēcijs biezs, dzelteni brūngans. Himēnijs bezkrāsains, 30–50 µm augsts. Hipotēcijs gaišs. Aski cilindriski, ar paplašinātu augšdaļu. Askos sešas, retāk astoņas, iegarenas sporas, sākumā vienšūnas, vēlāk četršūnu, 9–15 x 2–4 µm (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Laponis reaģē ar kālija hidroksīdu – dzeltē.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Eiropā, retāk Āzijas Z daļā. Latvijā sugai zināmas piecas atradnes. Viena no tām vēsturiskā Mazsalacas apkārtnē (1913. gads), pārējās konstatētas 1989.–2009. gadā Kurzemē (Питеранс 1982; Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) ir 11 097 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 20 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā maza, pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epigeiska suga, sastopama sausos virsājos, atklātās vietās uz smilšainas vai mālainas augsnes. Iespējama arī vietās, kur bieži notiek traucējumi, – militārajos poligonos, zem elektrolīnijām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie apdraudējumi ir pārmērīga uguns intensitāte vietās, kur suga ir sastopama, kā arī sugai piemērotu biotopu aizaugšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Divas atradnes ir Slīteres Nacionālajā parkā, pārējās ārpus ĪADT. Jāsaglabā sugas atradnes, nodrošinot tajās mērenas intensitātes apsaimniekošanu, lai saglabātu sausiem virsājiem raksturīgo augāja struktūru un atklātas augsnes laukumus. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku, kā arī sabiedrība jāizglīto par sugas ekoloģiju sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Polina Degtjarenko*, Rolands Moisejevs, Dace Stepanova, Jēkabs Dzenis.
Summary. Pycnothelia papillaria is found in North America, Europe, and, less commonly, in the northern part of Asia. There are five known localities of this species in Latvia. The EOO is 11,097 km2, and the AOO is 20 km2. An epigeic species found in dry heathland and open areas on sandy or clay soil. Its occurrence is also possible in places where disturbances are common – military ranges and under power lines. The main threats include excessive fire intensity in areas where the species occurs, and overgrowth of habitats that are suitable for the species. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Two localities are situated in the Slītere National Park, while the others – outside protected areas. The localities of the species must be conserved by ensuring moderate intensity of management to maintain the vegetation structure and open areas characteristic of dry heathlands.
Literatūras saraksts
