Morfoloģija un bioloģija. Koksnes tīrumenes cepurīte ir 1–5 cm plata, sākumā izliekta, vēlāk izpletusies, reizēm ar pauguru, vecumā ar uzliektu malu, higrofāna (ūdeni uzsūcoša), mitra – tumši sarkanbrūna, sausa – olīvpelēka, samtaina, apsarmota, reizēm mazliet krunkaina. Mīkstums plāns, ar miltu smaržu un maigu vai rūgtenu garšu. Lapiņas sākumā gaiši pelēkbrūnas, vēlāk tumši brūnas, platas, pie kātiņa pieaugušas ar zobiņu, šķautnēs balti pārslainas. Kātiņš 2–6 cm garš, 0,3–0,5 cm diametrā, cilindrisks, elastīgs, dobs, šķiedrains, olīvdzeltens ar bālganu vai brūnganu apsarmi. Sporas elipsoīdas, gludas, gaiši dzeltenas, ar biezām sieniņām un dīgšanas atveri, birumrakstā tumši tabakbrūnas, 6–8 x 4–5 µm (Dāniele, Meiere 2020). Augļķermeņi nelielos ceros veidojas vasarā un rudenī.
Izplatība. Sastopama galvenokārt Eiropā un Ziemeļeiropā, arī Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Austrālijā (GBIF 2023). Eiropā novērota ļoti reti mērenajā un hemiboreālajā veģetācijas zonā (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama ļoti reti. Pirmo reizi konstatēta 2012. gadā trīs vietās Austrumlatvijā (Dāniele 2015). Līdz 2022. gadam zināmas astoņas atradnes, galvenokārt Latvijas A, Z un DA daļā, piemēram, Valkas, Siguldas, Ērgļu apkārtnē. Valsts DR daļā vienīgā atradne ir Kalētos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 33 910 km2, apdzīvotā platība (AOO) ir 32 km2. Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu, jo trūkst pētījumu.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamas informācijas par sugas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā. Pieaugušu indivīdu skaits visdrīzāk nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs. Eiropā sastopama mitros lapu koku mežos, galvenokārt uz trupošas dižskābarža vai alkšņa koksnes (Knudsen, Vesterholt 2012). Latvijā sastopama lapu koku un jauktos mežos uz ozola un alkšņa koksnes.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais apdraudējums – vecu un atmirušu lapu koku izvākšana no meža. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Sastopama ĪADT – Krustkalnu dabas rezervātā, dabas liegumā “Eglone”, dabas parkā “Silene”, Gaujas Nacionālajā parkā, aizsargājamo ainavu apvidū “Ziemeļgauja”. Sugas aizsardzībai jāsaglabā atmirusī koksne mežos. Jāveic pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju.
Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.
Summary. Timber fieldcap – Agrocybe firma. Found mainly in Europe and northern Europe, but also in Asia, Africa, South America, and Australia. In Europe, it is very rare in the temperate and hemiboreal zones. It is very rare in Latvia. By 2022, the species had eight known localities, mainly in eastern, northern and south-eastern Latvia. The EOO is 33,910 km2, and the AOO – 32 km2. No information is available on distribution changes due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is probably less than 1,000. It is a wood saprotroph. In Europe, it is found in wet deciduous forests, mainly on decaying beech or alder wood. In Latvia, it occurs in mixed deciduous forests, on oak and alder wood. The main threat is the removal of old and dead deciduous trees from forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. Legal protection status is not required for this species. Found in protected nature areas – the Krustkalnu Strict Nature Reserve, the “Eglone” Nature Reserve, the “Silene” Nature Park, the Gauja National Park, and the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area. To protect the species, it is necessary to preserve dead wood in forests. Studies on the regional population size, distribution and trends, life cycle and ecology are needed.
Literatūras saraksts
