Morfoloģija un bioloģija. Kokvilnas vatespiepei ir ļoti plāni, plēkšņaini vai plēvaini, mīksti un īslaicīgi pastāvoši augļķermeņi. Tie svaigā veidā viegli atdalās no substrāta. Raksturīgas palielas stūrainas poras (1–2 uz 1 mm), malās tās var būt līdz pat 1,5 mm platas. Mala pūkaina, izteikti bārkstaina vai līdzīga vatei, balta. Jauniem augļķermeņiem virsma ūdeņaina, balta vai nedaudz pelēcīga, ar laiku iegūst zilganu, lavandas vai pelēcīgu toni, reizēm ar violetbrūnu nokrāsu. Sporas plati eliptiskas, bezkrāsainas, 5–7 x 3–5 µm (Ryvarden, Melo 2014). Augļķermeņi nelieli, viengadīgi, pastāv neilgu laiku, veidojas mitrā laikā rudenī, bet sēnes micēlijs var augt kritalā pat vairākus gadu desmitus.
Izplatība. Suga sastopama ziemeļu puslodē skujkoku mežos. Ziemeļamerikā parasta suga, konstatēta arī Āzijā – Ķīnā, Japānā. Eiropā izplatīta no Pireneju pussalas DR daļai līdz polārajam lokam Skandināvijas pussalā – visvairāk atradņu boreālajā dabas zonā (GBIF 2025). Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 2016. gadā Gaujas Nacionālajā parkā, kopš tā laika reģistrētas 27 atradnes dažādos valsts reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 18 979 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 100 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits ir aptuveni 220, tomēr visdrīzāk sugas reģionālā populācija ir lielāka, nekā šobrīd zināms.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa brūno trupi. Aug uz stipri sadalījušās koksnes, visbiežāk uz kritalām bez mizas, kritalu sānos vai apakšpusē tuvu zemei. Substrāts – egle, retāk priede, baltalksnis. Sastopama vecos, dabiskos skujkoku vai jauktos mežos, parasti ar paaugstinātu mitruma līmeni.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi lielākoties saistīts ar mirušās koksnes izvākšanu no meža un tās kopējā daudzuma mazināšanos. Sugu apdraud kailcirtes, mikroklimata maiņa mežu nosusināšanas rezultātā. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Vairākas atradnes atrodas ĪADT, piemēram, Gaujas Nacionālajā parkā, taču tajās nav nodrošināts sugai nepieciešamais aizsardzības režīms. Sugas aizsardzībai jāsaglabā sugai piemēroti biotopi – mitri, maz traucēti skujkoku meži ar lielu daudzumu liela izmēra skujkoku kritalu un jānodrošina iespēja šādiem biotopiem veidoties nākotnē. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Silky porecrust – Anomoporia bombycina. Found in continental coniferous forests in the Northern Hemisphere. The species is common in North America, and also found in Asia. In Europe, it is found from the south-west of the Iberian Peninsula to the Arctic Circle in northern Europe (Scandinavian Peninsula). 27 localities are known in different regions in Latvia. The EOO is 18,979 km2, and the AOO – 100 km2. There is a lack of data on the regional population size and changes. The estimated number of mature individuals is about 220 but it is probably higher. It is a wood saprotroph, causing brown rot. It grows on highly decomposed wood, most often on barkless logs, on the sides or underside of logs close to the ground. Substrate – spruce, less commonly pine, and grey alder. This species is found in old, natural coniferous or mixed forests, often with high humidity. The main threat is the removal of dead wood from the forest and its general reduction. The species is threatened by clear-cutting, and changes in microclimate due to forest drainage. It is assessed as Endangered (EN) due to its very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species in Latvia. Several localities are in protected nature areas, e.g. the Gauja National Park, but the necessary protection for the species is not always ensured here. To protect the species, suitable habitats should be preserved – moist, minimally disturbed coniferous forests with large amounts of coarse woody debris, and the possibility for such habitats to develop in the future. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
