Morfoloģija un bioloģija. Komposta degunradžvaboles ķermenis ir masīvs, plati cilindrisks, kastaņkrāsas vai sarkanbrūns, virspusē gluds un spīdīgs, 20–45 mm garš. Galva maza, priekškrūšu vairogs un segspārni izliekti, bez redzama apmatojuma. Ķermeņa apakšpusi, stilbus un ciskas klāj garš, vidēji biezs, oranži ruds apmatojums. Tēviņiem galvas vidū ir atpakaļ izliekts ragam līdzīgs izaugums un uz priekškrūšu vairoga – šķērsenisks trīsviļņu izcilnis. Mazākiem tēviņiem gan “rags”, gan priekškrūšu vairoga veidojums ir neizteikts. Mātītēm uz galvas ir vien neliels, truls paugurs, kā arī priekškrūšu vairoga veidojums ir mazāk izteikts nekā tēviņiem. Kāpuri ir lieli un resni, C veidā, balti, ar kastaņkrāsas galvu un oranžām kājām, līdz 10 cm gari. Kāpuri attīstās stipri trupošā lapu koku koksnē un tās paliekās, komposta kaudzēs. Pieaugušas vaboles dzīvo tikai dažas nedēļas un lielākoties nebarojas. Tās ir aktīvas galvenokārt krēslā un siltās vasaras naktīs.
Izplatība. Palearktikas suga, sastopama no Portugāles līdz Centrālāzijai, ZR Indijai un Ķīnas R daļai un no Skandināvijas D daļas līdz Ziemeļāfrikai (Krell 2006). Ir zināmas ap 20 pasugas, Baltijas valstīs ir sastopama tikai nominālā – O. n. nasicornis. Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā un nav izolēta no kaimiņvalstu reģionālajām populācijām. Tā sastopama visā valsts teritorijā (Telnov 2001; Barševskis et al. 2012). Sastopamības apgabals (EOO) ir 79 839 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 396 km2, bet potenciālā AOO ir vismaz pieckārt lielāka.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un to pārmaiņām Latvijā nav veikti. Baltijas valstīs nav zināmi masveida savairošanās gadījumi. Piemērotos biotopos kāpuri nereti ir sastopami lielā skaitā. Reprodukcijas ātrums ir vidējs, viena mātīte dēj līdz 50 olām, taču kāpuru attīstība atkarībā no laikapstākļiem ilgst 2–4 gadus. Kāpuri ir arī kanibāli (konkurē savā starpā par barību), tāpēc katrā atradnē parasti ir tikai dažas pieaugušās vaboles.
Biotopi un ekoloģija. Saproksila, sākotnēji platlapju un jaukto mežu pasuga, kas mūsdienās pārsvarā sastopama urbānā un lauku vidē. Latvijā lielākā daļa reģionālās populācijas saistīta ar antropogēniem biotopiem – ciemiem un pilsētām –, kuros pieejamas zāģskaidu vai komposta kaudzes, kur attīstās kāpuri.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi Latvijā nav pētīti. Eksperta vērtējumā pēdējās desmitgadēs Latvijas reģionālo populāciju visvairāk apdraud rūpniecības modernizācija un efektivitātes palielināšanās (tostarp zāģskaidu kaudžu mazināšanās), dzīvesveida maiņa lauku mājās (komposta kaudžu un koksnes palieku samazinājums) visā valstī. Šo draudu ietekmes pakāpe nav zināma, bet liels daudzums sugas agrāk zināmo atradņu ir izzudušas pēdējos 20 gados (Telnov 2001). Draudi vienādi negatīvi iespaido atradnes visā valstī, tāpēc apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits ir neliels (ap desmit), neņemot vērā atradņu lielo skaitu. Kāpuru barības substrāts var būt arī īslaicīgs un kalpot tikai vienai vai dažām paaudzēm. Vaboles ir labas lidotājas, spēj pārvietoties uz citām dzīvotnēm. Novērtēta kā gandrīz apdraudēta suga (NT), jo apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits ir neliels, AOO ir salīdzinoši neliela un notiek AOO, biotopu platības un apakšpopulāciju skaita mazināšanās.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas aizsargājamo sugu sarakstos. Tās pašreizējais aizsardzības statuss Latvijā nav jāpārskata. Mazāk nekā piektdaļa sugas atradņu ir ĪADT – Gaujas, Ķemeru un Slīteres Nacionālajos parkos, dabas parkos “Pape” un “Silene”. Tomēr sugas saistībai ar ĪADT nav lielas nozīmes, jo mūsdienās tā ir sinantropa. Laukos ir svarīgi nelikvidēt un nededzināt kompostu un zāģskaidas. Kokapstrādes uzņēmumiem ieteicams izveidot atsevišķu zāģskaidu kaudzi, kura noārdīsies dabiski un kuru degunradžvabole varētu izmantot savai attīstībai. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus (tostarp kāpurus), pēc iespējas jāsaglabā sugas dzīvotne un tajā notiekošie procesi. Savukārt mežos jāsaglabā trupoši lapu koki, to celmi un kritalas.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. European rhinoceros beetle – Oryctes nasicornis. There are about 20 known subspecies of this species, of which only the nominal one occurs in the Baltic countries. It is a Palaearctic species, found from Portugal to Central Asia, north-western India and western China, and from southern Scandinavia to North Africa (Krell 2006). Latvia is in the northern part of the distribution range and is not isolated from other regional populations. The species is distributed throughout the country (Telnov 2001; Barševskis et al. 2012). The EOO is 79,839 km2, and the AOO is 396 km2, but the potential AOO is at least five times higher. Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. There are no known cases of mass reproduction of the species in the Baltic States; usually there are only a few mature individuals in each location. It is saproxylic, originally a silvicol species, which is nowadays mainly found in urban and rural environments. Most of the Latvian regional population is associated with anthropogenic habitats where sawdust or compost piles are available, where the larvae develop. Threats to the Latvian regional population have not been studied in detail. In recent decades, the regional population has been most threatened by the industrial modernisation and changes in the rural housing and lifestyle (decrease of compost piles and wood residues). The extent of the impact of these threats is unknown, but a significant number of previously known localities have disappeared in the last 20 years (Telnov 2001). These threats have an equally negative impact on the species’ localities throughout the country, therefore, the number of locations is low (about 10) despite the large number of localities. It is assessed as a Near Threatened (NT) due to the small number of locations, the comparatively small AOO and the decreasing number of subpopulations. The species is not included in international and national regulatory acts and is not protected, but it is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Cinītis 1998). Revision of its current protection status in Latvia is not required. Less than a fifth of the known localities are in protected areas. However, in the present-day Latvia, it is synanthropic and bound to anthropogenic rather than natural habitats. In the countryside, compost and sawdust should be preserved. Woodworking companies are advised to accumulate a separate pile of sawdust that will decompose in a natural way, and that rhinoceros beetles could use for development. Large C-shaped larvae with a dark orange head found in a compost or sawdust pile should not be culled, as these are most likely larvae of O. nasicornis. Decaying deciduous trees, their stumps and fallen trunks should also be preserved and left in the habitat.
Literatūras saraksts
