Morfoloģija un bioloģija. Konusveida skleroforas apotēciji 0,9–1,5 mm augsti, to kājiņa 0,1–0,2 mm diametrā, sarkanīgi brūna, klāta ar biezu sarkanīgi brūnu vai retāk ar gaišu apsarmi. Apotēcija galviņa lēcveida līdz pusapaļa. Ekscipuls bez apmales, 30–65 µm biezs. Ekscipula apakšdaļa pārklāta ar biezu sarkanīgi brūnu apsarmi. Hipotēcijs hialīna, 65–100 µm biezs. Mazēdijs gaiši okerkrāsas līdz rūsgansarkans. Aski cilindriski. Sporas lodveida, 4,5–6,0 µm diametrā, ar tīklveida līdz kārpveida ornamentāciju (SLU Artdatabanken 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli).
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļamerikā, Ziemeļeiropā, konstatēta arī Āzijas Z daļā. Latvijā izplatīta nevienmērīgi – visvairāk atradņu Vidzemē un Latgales Z daļā. Kopumā zināmas aptuveni 35 atradnes (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; DAP 2025). Sastopamības apgabals (EOO) ir 30 828 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 140 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Kvantitatīvi pētījumi par sugas Latvijas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un pārmaiņām nav veikti. Tā vērtējama kā neliela, kopējais indivīdu skaits nepārsniedz 1000.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, sastopama vecos dabiskos parkveida biotopos, alejās, arī platlapju un jauktos mežos. Aug galvenokārt uz platlapju (parasti ozolu un ošu) mizas, retāk uz koksnes. Liela Latvijas reģionālās populācijas daļa konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – parkveida pļavās un ganībās (DAP 2025). Dabisko meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie sugas apdraudējumi ir saistīti ar tās apdzīvoto un potenciāli piemēroto koku ciršanu. Suga novērtēta kā jutīga (VU), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 1000 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Aptuveni 85% novērojumu bijuši ĪADT, visvairāk dabas liegumos “Lubāna mitrājs”, “Mugurves pļavas” un “Sitas un Pededzes paliene”. Jāsaglabā veci platlapji parkveida biotopos, alejās un mežos. Pirms rekonstruēt ceļu posmus ar alejām vai gar tiem augošiem veciem lapu kokiem, kā arī parkus, jāinventarizē retās ķērpju sugas, lai rekonstrukcijas un apsaimniekošanas darbus salāgotu ar šīs sugas saglabāšanai nepieciešamajiem pasākumiem. Jāpēta reģionālās populācijas lielums, izplatība un dinamika, kā arī jāizglīto sabiedrība par sugu un tās dzīvotņu aizsardzību.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova.
Summary. Sclerophora coniophaea is found in North America, Northern Europe, and is also found in the northern part of Asia. Approximately 35 localities are known in Latvia. The EOO is 30,828 km2, and the AOO is 140 km2. This epiphytic species is found in old natural park-like habitats, alleys, as well as in broadleaf and mixed forests. It mainly grows on the bark of broadleaf trees (most often oaks and ash), but less often on wood. The main threats to the species are related to the felling of the trees it inhabits and those that are potentially suitable for it. The species is assessed as Vulnerable (VU) because the number of mature individuals does not exceed 1,000. It is a protected species in Latvia, and micro-reserves can be created for the preservation of its habitats. Its legal protection status must be maintained. Approximately 85% of the observations were made in protected areas, with most of them in the “Lubāna mitrājs”, “Mugurves pļavas” and “Sitas un Pededzes paliene” Nature Reserves. Old broadleaf trees should be preserved in park-like habitats, alleys and forests.
Literatūras saraksts
