Morfoloģija un bioloģija. Košās cietpores augļķermeņi ir klājeniski, stiepjas gar substrātu, izmēri dažādi, var būt līdz 10 cm plati. Virsma var būt gandrīz gluda līdz nedaudz grubuļaina. Audi līdz 1 cm biezi, stobriņi vairākos slāņos, katrs slānis 2–3 mm biezs. Katrs jaunais slānis nenoklāj pilnībā iepriekšējo, tādējādi poru slāņa malās ir redzami vecākie slāņi. Augļķermeņa malas krasi norobežotas. Augļķermeņi sīksti, kamēr svaigi – kraukšķīgi, sausie – cieti un ragveida. Augļķermeni var atdalīt no substrāta kā stingru gumijainu plēksni. Poru virsmas krāsa gaiši sarkandzeltena vai gaiši dzeltenbrūna. Sakalstot kļūst tumšāka – sārti brūna vai pelēka. Jaunākie slāņi gaišāki. Poras mazas, no ieapaļām līdz stūrainām, 5–7 uz 1 mm. Sporas bezkrāsainas, ieapaļas, 3,5–5,5 x 3,5–5,0 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Suga ir daudzgadīga, veidojot slāņaini klājeniskus augļķermeņus. Novērojama visu gadu.
Izplatība. Sastopama ziemeļu puslodes skujkoku un jauktos mežos. Eiropā vairāk izplatīta A daļā, hemiboreālajā zonā. Latvijā sastopama samērā bieži. Pirmo reizi konstatēta dabisko mežu biotopu pētījumu laikā 1995.–1997. gadā uzreiz vairākās vietās – Šlīteres apkārtnē (Kurzemē), Līvbērzē (Zemgalē) un Mežoles paugurainē (Vidzemē). Mūsdienās zināmas vairāk nekā 250 atradnes. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 64 914 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1052 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Vairākās Eiropas valstīs (Polijā, Norvēģijā, Somijā, Lietuvā u. c.) novērtēts, ka sugas reģionālā populācija mazinās un tā ir iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Aprēķinātais pieaugušo indivīdu skaits ir apmēram 2700.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Attīstās uz dažādu koku sugu kritalām, mitrās un pārmitrās vietās, reizēm arī susinātos mežos grāvju tuvumā. Raksturīgi mitri un pārmitri biotopi ar vidēju līdz lielu kritalu daudzumu: galvenokārt konstatēta staignāju, upju palieņu, skujkoku, jauktos, kā arī vecos platlapju mežos. Mēdz augt aizaugošos izcirtumos ar paaugstinātu mitruma līmeni. Svarīga pietiekami liela diametra kritalu klātbūtne, kā arī atbilstošs stabils mikroklimats.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu lapu koku mežu platību mazināšanās, kritalu trūkums vecos mežos, kā arī mikroklimata izmaiņas meža nosusināšanas rezultātā. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela reģionālā populācija un prognozēta tās nepārtraukta mazināšanās.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga, tās juridisko aizsardzības statusu ir jāsaglabā. ĪADT – Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, dabas liegumos “Vjadas meži”, “Gulbju un Platpirovas purvs” un citās – atrodas apmēram trešdaļa reģionālās populācijas. Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu un tajos esošo struktūru uzturēšanu un to pastāvēšanas nepārtrauktību. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Saffron porecrust – Rigidoporus crocatus. Found in coniferous and mixed forests of the Northern Hemisphere; in Europe more common in the hemiboreal zone. It is relatively rare in Latvia; more than 250 localities are known. The EOO is 64,914 km2, and the AOO – 1,052 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals is estimated at about 2,700. It is a wood saprotroph, causing white rot. It develops on logs of various tree species, in moist and wet areas, sometimes also in drained forests near ditches. The species is threatened by the decline of old deciduous forests, a lack of dead wood in old forests and changes in microclimate due to forest drainage. It is assessed as Vulnerable (VU) due to its small population and expected further decline. A protected species in Latvia; its legal status must be maintained. About one-third of the regional population is located in protected nature areas – the Gauja and Ķemeri National Parks, the “Vjadas meži” and “Gulbju un Platpirovas purvs” Nature Reserves, and others. The conservation measures are mainly related to the maintenance of suitable habitats. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
