Morfoloģija un bioloģija. Košās zeltpores augļķermeņi ir mīksti un gaļīgi, dzeltenoranžā krāsā, ar nedaudz gaišāku virspusi, novecojot stipri saraujas, kļūst sausi un šķiedraini. Parasti ar izteiktu pusapaļu cepurīti, bet uz kritalām var būt gandrīz klājeniski, ar atliektu malu. Tā ir līdz 20 cm plata, pie pamatnes 6 cm biezumā. Rudenī sastopami vecie augļķermeņi, to mīkstums ir gaiši dzeltens, bet poru slānis – tumši sarkanīgs, ciets, it kā sveķains. Laba pazīme ir reakcija ar kālija hidroksīda šķīdumu – uz augļķermeņa uzpilināts, tas iekrāso to ķiršsarkanu līdz purpurvioletu. Poras stūrainas, 2–3 uz 1 mm. Poru slānis oranžs, poru malas nedaudz gaišākas. Sporas bezkrāsainas, plati elipsoīdas, 4–7 x 3,0–4,5 µm (Ryvarden, Melo 2014; Dāniele, Meiere 2020). Suga daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi – aug no jūlija līdz septembrim.
Izplatība. Izplatības areāls aptver ziemeļu puslodi. Visbiežāk suga konstatēta Eiropā nemorālajā un hemiboreālajā zonā, Āzijā, savukārt Ziemeļamerikā sastopama ļoti reti. Visā pasaulē izplatība mazinās, ilgstoši mazinoties platlapju mežu platībām (Dahlberg 2019). Latvijā sastopama samērā reti. Pirmo reizi literatūrā atzīmēta 1930. gadā F. E. Štolla akvareļu kolekcijā Vidzemē, uz salas Kāla ezerā (Štolls 1913–1939). Mūsdienās zināmas vairāk nekā 70 atradnes dažādos reģionos. Sastopamības apgabals (EOO) ir 55 562 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 232 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušo indivīdu skaits – apmēram 600, un tā vērtējama kā samērā stabila. Ilgtermiņā reģionālā populācija visticamāk ir samazinājusies, jo ir mazinājušās sugai piemēroto platlapju mežu platības un arī ozolu daudzums. Tāpat nepietiekami tiek veicināta lauku ainavu ar atsevišķi augošiem kokiem, parkveida ganību saglabāšana, kas ir sugai piemēroti biotopi. Tādējādi nākotnē paredzama sugas reģionālās populācijas mazināšanās.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa raksturīgu raibu trupi, tomēr trupēšana ir salīdzinoši lēna. Aug uz atmirušas ozolu koksnes, ļoti reti uz citiem lapu kokiem, piemēram, Latvijā konstatēta uz liepas). Nereti sastopama augošu koku plaisās, dobumos, bet var būt arī uz kritalām. Sastopama platlapju mežos, parkveida ganībās, alejās, apstādījumos, atklātās ainavās uz atsevišķiem lieliem kokiem.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud paredzamais piemērota substrāta (lielu, vecu ozolu) trūkums nākotnē, piemēram, mazinoties mežu platībām ar dažādu vecumu ozoliem un vecajiem ozoliem ejot bojā. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir neliela apdzīvotā platība, un prognozēta tās mazināšanās, kā arī sagaidāms piemēroto biotopu platības un kvalitātes un pieaugušo indivīdu skaita sarukums.
Aizsardzība. Viena no pirmajām sēņu sugām, kas starptautiskā līmenī izvērtēta saskaņā ar IUCN metodiku. Iekļauta aizsargājamo sugu sarakstos daudzās valstīs. Latvijā īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Sugas aizsardzības juridiskais statuss jāsaglabā. Latvijā apmēram 70% sugas atradņu atrodas ĪADT – Gaujas Nacionālajā parkā, aizsargājamajā ainavu apvidū “Ziemeļgauja” un citās – vai uz aizsargājamiem kokiem jeb dižkokiem. Tās aizsardzībai ir jāsaglabā veci, kā arī nokaltuši ozoli un to kritalas piemērotos biotopos. Jāveicina parkveida pļavu un ganību veidošanās un saglabāšanās. Ilglaicīgai pastāvēšanai ir vēlama jaunu un pieaugušu koku klātbūtne sugai piemērotos biotopos, lai nodrošinātu substrātu nākotnē un iespēju sugai pāriet no viena koka uz nākamo. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Orange polypore – Hapalopilus croceus. Its range covers the Northern Hemisphere. Worldwide, its distribution is declining due to a sustained reduction in broadleaved forest cover. It is relatively rare in Latvia, with more than 70 known localities in different regions. The EOO is 55,562 km2, and the AOO – 232 km2. There are insufficient data on the size of the regional population and its changes. It is considered to be relatively stable, approximately 600 mature individuals. It is a wood saprotroph, causing a characteristic white pocket rot, however, the decay is relatively slow. It grows on dead oak wood (very rarely on other deciduous trees; found on linden in Latvia), often in cracks and cavities of living trees, but can also be found on logs. It is found in broadleaved forests, wooded meadows, alleys, greenery, open landscapes on solitary large trees. The species is threatened by a probable lack of suitable substrate in the future, e.g. due to a decrease in the proportion of forests with oaks of different ages, and the loss of old oaks. It is assessed as Endangered (EN) due to small AOO and its predicted decline; the reduction in the area and quality of suitable habitat and in the number of mature individuals are expected. A protected species in Latvia for the conservation of which micro-reserves can be established. Its legal status must be maintained. Approximately 70% of the species’ localities are in protected nature areas, such as the Gauja National Park, the “Ziemeļgauja” Protected Landscape Area, etc., or on state-protected noble trees. The conservation of the species requires the preservation of old oaks, as well as dead oaks and their logs, and the promotion and maintenance of wooded meadows. The presence of young and mature trees in suitable habitats is necessary to ensure future substrate and to allow the species to move from one tree to the next. Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
