Atgriezties
Kritiski apdraudēta (CR)

Krāsu miešķis

Asperula tinctoria L.

 
Kritiski apdraudēta (CR)

Krāsu miešķis

Asperula tinctoria L.

Foto: Dace Kļaviņa – krāsu miešķis.
Sinonīmi: –.
Agrāk lietotie nosaukumi: Galium tinctorium (L.) Scop. nom. illeg.
Dzimta: Rubiaceae – rubiju.
Kategorija un kritēriji Latvijā: CR B1ab(ii,iii,iv,v)+2ab(ii,iii,iv,v), 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss Baltijas jūras reģiona valstīs: Dānija (NA, 2018), Vācija (3, 2018), Polija (VU, 2016), Lietuva (+), Igaunija (LC, 2017), Zviedrija (LC, 2020), Somija (CR, 2019), Baltkrievija (EN, 2015), Krievijas apgabali (Karaļauču (-), Pleskavas (+), Ļeņingradas (-), Novgorodas (-)).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs, 4.4. Mērenās joslas zālājs.
    Draudi: 2.1. Kultūraugu tīrumi, 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve, 7.3. Citas ekosistēmas izmaiņas, 3.2. Citu derīgo izrakteņu ieguve, karjeri, 1.1. Pilsētu un lauku teritoriju apbūve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.1. Atradņu/teritoriju aizsardzība, 2.2. Invazīvu/problemātisku sugu ierobežošana, 2.3. Biotopu un dabisko procesu atjaunošana, 5.1. Tiesību akti.
Konvenciju pielikumi: –.
Biotopu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 1. kat. (2003).

 

Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 25–50 cm augsts lakstaugs. Stublājs stāvs, četršķautņains. Lapas un pielapes lineāras, kopā pa 4–6 (7) neīstos mieturos. Ziedi skarveidīgos saliktos dihāzijos. Vainags piltuvveidīgs, vainaglapas trīs, sākumā baltas, vēlāk rožainas, līdz pusei saaugušas. Auglis – divu riekstiņu skaldauglis, riekstiņi spīdīgi, grumbuļaini. Zied jūlijā un augustā. Aug grupās. Kalcifīts (Kabucis 2003). Paaudzes ilgums ir desmit gadi (Solstad et al. 2021).

Izplatība. Savvaļā suga izplatīta gandrīz visā Eiropā, izņemot atsevišķus Z un D reģionus, arī Rietumsibīrijā mēreni siltajā un mērenajā joslā (Govaerts 2024). Zviedrijā suga samērā bieži sastopama D daļā un Gotlandē (SLU Artdatabanken 2025), Somijā un Norvēģijā ļoti reti, tikai atsevišķas atradnes valstu D daļā (Piirainen 2019; Solstad et al. 2021). Igaunijā sastopama bieži, galvenokārt R, ZR daļā, tostarp salās. Lietuvā pēc agrākajiem datiem ir viena atradne DA daļā (Kuusk et al. 1996). Baltkrievijā suga sastopama izolētās atradnēs D daļā (Дубовик, Третьяков 2015). Latvijā suga sastopama ļoti reti, zināmas tikai trīs atradnes Daugavas ielejā starp Pļaviņām un Klintaini, kur suga konstatēta 2002. un 2010. gadā. Pēc tam reģistrētu sugas novērojumu nav. Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2. Lielākā daļa sugas atradņu iznīcināta, paplašinot Pļaviņu dolomīta lauztuves (Kabucis 2003). Sīki pētījumi par izplatības pārmaiņām nav veikti.

Populācija. Pētījumi par sugas populācijas lielumu un tā pārmaiņām Latvijā nav veikti.

Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga (Axmanová 2022a, b, c). ir gan mežu, gan atklātu dzīvotņu suga (Dřevojan et al. 2016). Latvijā sastopama sausos priežu mežos, mežmalās, sausās, kaļķainās pļavās Daugavas terasēs, uz dolomīta atsegumiem, aizaugošās dolomīta lauztuvēs (Kabucis 2003), arī sauso zālāju fragmentos ceļmalās.

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Sugu galvenokārt apdraud augšanai piemērotu dzīvotņu mazināšanās lauksaimniecisko darbību rezultātā – dabisko zālāju uzaršana, aizaugšana apsaimniekošanas pārtraukšanas dēļ, zemes lietojumu veidu maiņa.

Aizsardzība. Sugas atradnes atrodas ārpus ĪADT.

Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Jāprecizē populācijas lielums un apdraudošie faktori. Jānodrošina sugai piemērotu dzīvotņu saglabāšana, sekmējot to vietu aizsardzību un veicot atbilstošus apsaimniekošanas pasākumus. Sugas saglabāšanai ir būtiski atjaunot aizaugušos dabiskos zālājus un citas piemērotas dzīvotnes, uzturēt tās klajas.

Autore: Aiva Bojāre.

Summary. Dyer’s woodruff – Asperula tinctoria. Very rare in Latvia, with only three sites known in central Latvia in the River Daugava Valley between Pļaviņas and Klintaine, where the species was observed in 2002 and 2010. The species grows close to the northern border of the range. The AOO is 8 km2, and the EOO is 8 km2. Most of the species’ localities were destroyed by expanding the Pļaviņas dolomite quarries. There are no studies on the changes in the distribution of the species, population size and its dynamics in Latvia. In Latvia, the species is found in dry pine forests, forest edges, dry calcareous meadows on the terraces of the River Daugava Valley, on dolomite outcrops, in abandoned dolomite quarries. It may also be found on roadsides and field edges. The species is threatened by the deterioration of suitable habitats due to conversion of meadows into arable land, cessation of semi-natural grassland management and building construction. The known species localities where it was last recorded are located outside the protected areas. A survey on the species’ habitats, the population size, and threatening factors is needed. It is necessary to ensure the preservation of habitats suitable for the species by appropriate protection regime, including restoration and maintenance of the A. tinctoria habitats.

Literatūras saraksts

  • Axmanová, I. 2022a. Substrate humidity relationship. www.FloraVeg.EU [skatīts 27.10.2024.].
  • Axmanová, I. 2022b. Nutrient relationship. www.FloraVeg.EU [skatīts 27.10.2024.].
  • Axmanová, I. 2022c. Substrate reaction relationship. www.FloraVeg.EU [skatīts 27.10.2024.].
  • Dřevojan, P., Chytrý, M., Sádlo, J., Pyšek, P. 2016. Affinity to the forest environment. www.pladias.cz [skatīts 27.10.2024.].
  • Govaerts, R. (ed.). 2024. WCVP: World Checklist of Vascular Plants. Facilitated by the Royal Botanic Gardens, Kew. [WWW document] URL http://sftp.kew.org/pub/data-repositories/WCVP/ [skatīts 21.05.2024.].
  • Kabucis, I. 2003. Krāsu miešķis Galium tinctorium (L.) Scop. Grām.: Andrušaitis, G. (red.). Latvijas Sarkanā grāmata. 3. sējums. Vaskulārie augi. LU Bioloģijas institūts, Rīga, 252.–253. lpp.
  • Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičiene, R. 1996. Rubiaceae A. L. Juss. In: Kuusk, V., Tabaka, L., Jankevičienė, R. (eds.). Flora of the Baltic Countries. Compendium of Vascular Plants II. Estonian Academy of Sciences, Institute of Zoology and Botany. Eesti Loodusfoto AS, Tartu, 260.
  • Piirainen, M. 2019. Asperula tinctoria. Finnish Biodiversity Information Facility. https://laji.fi/en/taxon/MX.39280 [skatīts 17.10.2022.].
  • SLU Artdatabanken 2025. Artfakta: färgmåra (Asperula tinctoria). https://artfakta.se/taxa/221409 [skatīts 28.01.2025.].
  • Solstad, H., Elven, R., Arnesen, G., Eidesen, P.B., Gaarder, G., Hegre, H., Høitomt, T., Mjelde, M., Pedersen, O. 2021. Karplanter: Vurdering av fargemyske Asperula tinctoria for Norge. Rødlista for arter 2021. Artsdatabanken. https://artsdatabanken.no/taxon/Asperula%20tinctoria/102200 [skatīts 21.05.2024.].
  • Дубовик, Д.В., Третьяков, Д.И. 2015. Astrantia major. Кн.: Качановский, И.М., Никифоров, М.Е., Парфенов, В.И. (гл. редк.). Красная книга Республики Беларусь: редкие и находящиеся под угрозой виды дикорастущих растений. 4-е изд. Энцыкл. имя П. Броуки, Минск, с. 39–40.
Projekta finansētāji un partneri