Morfoloģija un bioloģija. Mazākā Latvijas pīle. Riesta tērpā tēviņam kastaņbrūna galva ar zaļu laukumu galvas sānos, vēders balts, spārnu spogulis divdaļīgs, mirdzoši zaļi melns ar baltu apmali. Mātīte tumši pelēkraiba ar divdaļīgu, zaļi melnu spārnu spoguli un gaišu vēderu. Pavasaros un rudeņos veido lielus barus. Barība jaukta – vasarā pārsvarā dzīvnieku barība (gliemezīši, trīsuļodu kāpuri), ziemā – dažādas sēklas. Ligzda uz zemes, rūpīgi paslēpta, var būt arī samērā tālu no ūdens. Dējumā 5–11 olas. Mazuļi ligzdbēgļi. Perē un mazuļus vadā tikai mātīte. Gājputns, ziemo Eiropas DR daļā (LOB 1999).
Izplatība. Ligzdošanas areāls iekļauj lielāko daļu Eirāzijas, dienvidos – līdz Kazahstānas centrālajai daļai un Mongolijas ziemeļiem. Ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā, Āfrikā galvenokārt uz ziemeļiem no ekvatora un Āzijas D un DA daļā (BirdLife International 2020). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz samazinājusies, galvenokārt areāla D daļā (Keller et al. 2020). Latviju caurceļojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 2220 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 81 549 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācijas tendence ir neskaidra (BirdLife International 2020). Eiropā ligzdojošās populācijas tendence nav zināma, bet ziemojošā populācija pieaug. Somijā, Igaunijā, Lietuvā un Krievijas Eiropas daļā ligzdojošā populācija sarūk, bet Baltkrievijā tā ir stabila (BirdLife International 2021). Latviju caurceļojošās populācijas lielums nav zināms, bet ir aizdomas, ka tā ir mazāka nekā 2500 pieaugušu indivīdu. Populācijas tendence arī nav zināma, taču, ņemot vērā ligzdojošo populāciju sarukumu Somijā, Krievijā un Igaunijā, ir ticami, ka tā mazinās.
Biotopi un ekoloģija. Ceļošanas laikā sastopams arī ligzdošanas biotopos (dažādas ūdenstilpes mežos un augstajos purvos – bebru dīķi, ezeriņi, lielākas peļķes, arī upes, strauti un grāvji), bet lielākas koncentrācijas veido zivju dīķos un aizaugošajos ezeros (LOB 1999). Paaudzes ilgums: 4,2 gadi (BirdLife International2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga nelimitēti medījama no 20. augusta līdz 14. septembrim trešdienās, sestdienās un svētdienās, bet no 15. septembra līdz 15. decembrim – katru dienu. No 2016./2017. līdz 2020./2021. gada sezonai vidēji nomedīti 1048,4 indivīdi sezonā (Valsts meža dienests 2021).
Apdraudējums. Par galveno draudu Latvijā tiek uzskatīta mežu un nelielu mitrāju nosusināšana (Viksne et al. 2010). Eiropas līmeņa novērtējumā ir atzīmēta arī medību ietekme (tostarp saindēšanās ar svinu) un rekreācijas radītais traucējums (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” krīklis ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas liegumos “Sātiņu dīķi” un “Palšu purvs”. Sugai Latvijā nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā nav jāmaina. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā slapjie meži un efektīvi jākontrolē svina munīcijas lietošanas aizliegums mitrājos.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Common Teal − Anas crecca. The AOO of the population migrating through Latvia is 2,220 km2, the EOO – 81,549 km2. The size of the population migrating through Latvia is unknown, but it is suspected to be less than 2,500 adult individuals. The population trend is also unknown, however, given the decline of breeding populations in Finland, Russia and Estonia, it is likely to be declining. During migration, it also occurs in breeding habitats (various water bodies in forests and raised bogs – beaver ponds, lakes, larger puddles, as well as rivers, streams and ditches), but higher concentrations occur in fishponds and overgrown lakes. Drainage of forests and small wetlands is considered to be the main threat in Latvia. The European assessment also notes impacts caused by hunting (including lead poisoning) and recreational disturbance. The legal status of the species does not need to be changed in Latvia. The preservation of wet forests and effective control of the ban on lead ammunition in wetlands are required for the conservation of the species.
Literatūras saraksts
