Foto: Ilze Ķuze, Dabasdati.lv – krokainā jodausene.

Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: kordiritidāciju Cordieritidaceae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: VU D1, 2023.
Kategorija globāli, Eiropā: –, –.
Statuss tuvējās valstīs: Igaunija (VU 2019), Somija (EN 2019).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 1.1. Boreālais mežs.
    Draudi: 5.3. Mežizstrāde un koksnes ieguve.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 4.2. Apmācība, 4.3. Informētība un
komunikācija, 5.1. Tiesību akti.
Aizsardzības statuss Latvijā: –.
LSG iepriekšējie izdevumi: –.

Morfoloģija un bioloģija. Krokainās jodausenes augļķermeņi ir neregulāras formas apotēciji, 1–3 cm plati. Kausiņa iekšpuse gluda, tumši zila, violeta līdz gandrīz melna. Ārpuse nelīdzena, ar pulverveida izaugumiem, brūna līdz brūni violeta (Strazdiņa u. c. 2019). Augļķermeņi grupās pa 2–5 veidojas vasarā un rudenī.

Izplatība. Sastopama Eiropā, Ziemeļamerikā, vietām Āzijā (GBIF 2023). Latvijā pirmo reizi konstatējusi J. Kluša 2013. gadā Vidzemē, Skrīveru apkārtnē (Strazdiņa u. c. 2019). Līdz 2022. gadam zināmas 69 atradnes dažādos reģionos, galvenokārt Vidzemē un Latgalē. Sugas sastopamības apgabals (EOO) Latvijā ir 34 018 km², apdzīvotā platība (AOO) ir 276 km². Par sugas izplatības pārmaiņām Latvijā nav ziņu pētījumu trūkuma dēļ.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits, iespējams, nepārsniedz 1000.

Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs uz lapu koku (alkšņu, gobu, vīksnu, bērzu) kritalām. Latvijā sastopama mitros lapu koku mežos un upju ielejās.

Izmantošana un tirdzniecība. –

Apdraudējums. Sugas izplatību negatīvi ietekmē galvenokārt atmirušas koksnes izvākšana no mitriem lapu koku mežiem. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela reģionālā populācija.

Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļaujLatvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Sastopama ĪADT, piemēram, Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos.Sugas aizsardzībai nepieciešams jāsaglabā atmirusi koksne mitros mežos. Jāveic pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm, dzīves ciklu un ekoloģiju,sugaipiemērotubiotoputendencēm.

Autori: Inita Dāniele*, Diāna Meiere, Edgars Mūkins.

Summary. Black elfcup – Ionomidotis irregularis. Occurs throughout Europe, North America, and parts of Asia. 69 known localities were recorded in Latvia up to 2022, mainly in the Vidzeme and Latgale regions. The EOO is 34,018 km², and the AOO – 276 km². No available information on changes in the distribution due to a lack of studies. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals probably does not exceed 1,000. The species occurs both in Europe and in Latvia in wet deciduous forests, river valleys, as a saprotroph on logs of deciduous trees (alder, elm, birch). The species’ distribution is affected mainly by the removal of dead wood from wet deciduous forests. It is assessed as Vulnerable (VU) due to a small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species. It is found in protected nature areas – the Gauja and Ķemeri National Parks, etc. The conservation of the species requires the preservation of dead wood in moist forests. Research is needed on the size, distribution and trends of the Latvian regional population, life cycle and ecology, and trends of suitable habitats for the species.

Literatūras saraksts

GBIF 2023. Ionomidotis irregularis (Schwein.) E.J.Durand in GBIF Secretariat. GBIF Backbone Taxonomy. Checklist dataset. https://www.gbif.org/species/3284401 [skatīts 08.01.2023.].

Strazdiņa, L., Kluša, J., Leimanis, I., Laime, S., Birziņa, L., Oļehnoviča, E., Opmanis, A. 2019. Latvijas kriptogāmu taksonu sarakstu papildinājumi (2017.–2019. gada atradumi). Latv. Veģ., 28: 41–60.