Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 15–40 (50) cm augsts lakstaugs ar vienu vai vairākiem stublājiem. Sakneņi īsi, resni. Stublājs stāvs vai nedaudz pacils, vienkāršs, retāk zarots, nereti ar violetu nokrāsu, posmu daudz, tie īsi. Ir piezemes lapu rozete. Stublāja lapas ir krusteniski pretējas, olveidīgi lancetiskas, 5–13 cm garas, 2–3 cm platas, ar 3–5 dzīslām, atstāvošas. Ziedi zili, 1,5–3 cm gari, sēdoši, blīvi sakārtoti augšējo lapu žāklēs vai stublāja galotnē. Vainaglapas un kauslapas pa četrām, saaugušas. Kauss manāmi īsāks nekā vainags. Auglis – iegarena pogaļa. Zied jūlijā un augustā (Cepurīte 2003, 2008). Apputeksnē kukaiņi, iespējama arī pašappute. Vairojas tikai ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 0,1–1 m (Lososová et al. 2023).
Izplatība. Suga izplatīta Eiropā un Rietumāzijā mērenajā joslā (Cepurīte 2008; GBIF 2022; Govaerts 2024). Ziemeļamerikā suga introducēta (GBIF 2022). Latvijā un Lietuvā novērota samērā reti, Igaunija atrodas uz izplatības areāla Z robežas (Jankevičienė et al. 1996; Rašomavičius 2021). Latvijā sastopama diezgan reti, pārsvarā upju ielejās. Sastopamības apgabals (EOO) ir 50 768 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 624 km2. Datu par AOO un EOO izmaiņām pēdējos 30 gados nav, tomēr zināms, ka lielākajā daļā vēsturisko atradņu suga ir saglabājusies, turklāt konstatēta vēl vairākās jaunās atradnēs.
Populācija. Populācijas lielums un skaita dinamika Latvijā nav pētīta. Atradnēs parasti ir daži līdz 50 indivīdi. Visticamāk, sastopamības apgabalā pastāv līdz šim nezināmas atradnes, jo nav veikta mērķtiecīga sugai piemēroto dzīvotņu izpēte.
Dzīvotnes un ekoloģija. Sausu, galvenokārt kaļķainu, barības vielām nabadzīgu augteņu suga, aug klajās vietās (Axmanová 2022; Tichý et al. 2023). Latvijā tās dzīvotnes ir sausi un mēreni mitri kaļķaini neiekultivēti zālāji (Cepurīte 2008). Sauso zālāju kaļķainās augsnēs (Festuco-Brometea klase) diagnostiskā suga (Mucina et al. 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. Dažkārt izmanto kā ārstniecības augu.
Apdraudējums. Sugas atradnes visvairāk apdraud dabisko zālāju neapsaimniekošana un aizaugšana, kā arī zemes lietojuma veida maiņa, piemēram, dabisko zālāju uzaršana.
Aizsardzība. Aptuveni 70% atradņu konstatētas ĪADT: dabas parkos “Abavas senleja”, “Daugavas ieleja”, “Daugavas loki”, “Ogres ieleja”, kā arī aizsargājamo ainavu apvidos “Augšdaugava” un “Ziemeļgauja”. Tomēr tas negarantē sugas saglabāšanos ilgtermiņā, ja nav atbilstošas dzīvotņu apsaimniekošanas pietiekamā apjomā. Lai aizsargātu sugu, izveidots viens mikroliegums.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Sugas galvenās dzīvotnes Latvijā ir sausi un mēreni mitri neielaboti zālāji, kas ir regulāri jāapsaimnieko, – jāpļauj, savācot sienu, vai ekstensīvi jānogana. Jāatjauno dabiskie zālāji krustlapu drudzenes atradnēs, kā arī potenciālajās tās dzīvotnēs atradņu tuvumā. Jāpēta sugas izplatība un populācijas lielums.
Autore: Gunta Evarte-Bundere.
Summary. Cross gentian – Gentiana cruciata. It is rather rare in Latvia, mainly found in river valleys. The EOO is 50,768 km2, and the AOO – 624 km2. There are no data on changes in the AOO and the EOO in the last 30 years. However, the species has survived in most of the earlier recorded localities over the last 30 years; additionally, it has been found in several new places. The population size and the dynamics in the number of individuals have not been studied. G. cruciata grows in small groups composed of a few to 50 individuals. Most likely, there are unknown species’ localities within the EOO, since no targeted survey of potential localities has been carried out. The species grows in semi-natural dry and mesic calcareous grasslands. The threats are a lack of management or inappropriate management of grasslands, as well as the conversion of semi-natural grasslands into other land use types. Approximately 70% of the species’ localities have been found in protected areas, e.g., the “Abavas senleja”, “Daugavas ieleja” and “Ogres ieleja” Nature Parks, and the “Augšdaugava” and “Ziemeļgauja” Protected Landscape Areas. One microreserve has been established. To ensure the conservation of G. cruciata, restoration and maintenance of semi-natural grasslands in the relevant localities are necessary. Studies of the species distribution are necessary. The population size should be estimated.
Literatūras saraksts
