Morfoloģija un bioloģija. Lielākais no Latvijā sastopamajiem bridējputniem. Ļoti garš, noliekts knābis. Apspalvojums pelēkbrūni raibumots (Svensons u. c. 2021). Pārtiek no dažādiem posmkājiem, tārpiem un citiem bezmugurkaulniekiem, ēd arī sīkus mugurkaulniekus, ogas un sēklas (BirdLife International 2021). Ligzdo uz zemes (Ķerus u. c. 2021). Gājputns, ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras reģionā un Ziemeļāfrikā (Celmiņš 2022).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Francijas–Lielbritānijas–Skandināvijas rietumos sniedzas līdz Ķīnas ZA daļai austrumos. Ziemo Islandē, Eiropas R un D piekrastē, gar visu Āfrikas krastu un Āzijas D piekrastē (BirdLife International 2017). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nedaudz samazinājusies, īpaši areāla DA daļā (Keller et al. 2020). Latvijā izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu nav būtiski mainījusies, bet starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu tā ir būtiski samazinājusies. Iespējams, šīs pārmaiņas ir šķietamas un skaidrojamas ar atšķirībām izpētes līmenī, taču novērotā tendence sakrīt ar Eiropu kopumā (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 524 km2 sastopamības apgabals (EOO) – 70 396 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk (BirdLife International 2017). Eiropas populācija arī sarūk, un lejupslīde notiek arī visās Latvijas kaimiņvalstīs – Igaunijā, Krievijā, Baltkrievijā un Lietuvā (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 211–310 pāru (422–620 pieaugušu indivīdu). Īstermiņa populācijas tendence ir stabila, bet ilgtermiņa – nezināma (Ķerus u. c. 2021).
Biotopi un ekoloģija. Suga apdzīvo augstos purvus un mitrus zālājus (Baumanis, Klimpiņš 1997). Paaudzes ilgums: 9,2 gadi (BirdLife International2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču tiek iegūta citur Eiropā (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Latvijā, kur lielākā daļa populācijas ligzdo augstajos purvos, būtiskākā ietekme varētu būt nosusināšanas izraisīta pakāpeniska dzīvotnes aizaugšana ar kokiem. Zālājos ligzdojošā populācijas daļa cieš no olu un mazuļu bojāejas pļaušanas rezultātā un pastiprinātas plēsonības. Suga ir jutīga pret putnu gripu, tāpēc to varētu apdraudēt šīs slimības uzliesmojumi. Ziemošanas vietās sugu apdraud traucējums (apbūve un rekreācija), piesārņojums, piekrastes mitrāju appludināšana plūdmaiņas spēkstaciju būvei. Līdzīgi draudi skar arī apstāšanās vietas migrācijas laikā. Vietām populācijas sarūk medību dēļ (BirdLife International 2021).
Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” kuitala ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas parkā “Vecumu meži”, taču tā ir sastopama arī vairākās citās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās. Sugas aizsardzībai nav noteikta neviena putniem nozīmīgā vieta (Račinskis 2004). Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā klaji augstie purvi un jānovērš traucējums ligzdošanas laikā, jāsaglabā mitrie zālāji, tostarp, pļaujot tos tā, lai mazinātu ligzdu un mazuļu bojāeju.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš.
Summary. Eurasian Curlew − Numenius arquata. In Latvia, no considerable change in the distribution occurred between 1980–1984 and 2000–2004, while, between 2000–2004 and 2013–2017, it decreased considerably. The AOO of the breeding population is 524 km2, the EOO – 70,396 km2. The breeding population is estimated at 211–310 pairs (422–620 adult individuals). The short-term population trend is stable, while the long-term trend is unknown. Inhabits raised bogs and wet grasslands. In Latvia, where most of the population breeds in raised bogs, the most significant impact could include the gradual degradation of the habitat (overgrowth with trees) due to drainage. The part of the population that breeds in grasslands suffers from egg and juvenile mortality due to mowing and extensive predation. The species is susceptible to avian influenza and, therefore, it could be vulnerable to future outbreaks of this disease. At wintering sites, the species is threatened by disturbance (real estate development and recreation), pollution and flooding of coastal wetlands for the construction of tidal power stations. Similar threats affect stopover sites during migration. In places, the population is declining due to hunting. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Conservation of open raised bogs and the prevention of disturbance during breeding, as well as the conservation of wet grasslands, including a mode of mowing that minimises nest and chick mortality, is required for the protection of the species.
Literatūras saraksts
