Morfoloģija un bioloģija. Kuprainās celmmušas ķermeņa garums ir līdz 30 mm. Tās pamatkrāsa ir melna, bet galva un vēdera vidusdaļa klāta ar bieziem, gaišpelēkiem, retāk iedzelteniem matiņiem. Pārējais ķermenis, arī kājas – ar retākiem melniem matiņiem. Miera stāvoklī spārni sakļauti viens virs otra un muša ir pieplakusi substrātam. Aktīvā stāvoklī tā var būt izslējusies, vēders izliekts, spārni reizēm daļēji pavērti. Pārojoties lido tandēmā – saāķējušās ar vēdera galā esošajiem dzimumorgāniem. Attīstās ar pilnīgu pārvēršanos: ola–kāpurs–kūniņa–pieaudzis kukainis (imago). Dējumā trīs sarkanbrūnas vai tumšbrūnas ovālas vai iegarenas olas. Olu un kāpuru attīstības ilgums nav zināms. Citām šīs apakšdzimtas sugām olas attīstās aptuveni 50–60 dienas, bet kāpuri – līdz diviem gadiem (Dennis et al. 2013). Imago sastopami no jūnija līdz septembrim. Kāpuri barojas ar koksngraužu un citu ksilofāgo kukaiņu kāpuriem un kūniņām, imago – ar citiem kukaiņiem (vabolēm, lapsenēm, kamenēm, mušām) kas var būt tikpat lieli kā pati celmmuša.
Izplatība. Plašs izplatības areāls – tā ir sastopama Eiropā, galvenokārt tās centrālajā daļā. Tālākās atradnes A virzienā ir Baikāla ezera reģionā. Latvija atrodas izplatības areāla centrālajā daļā. Sugas atradnes reģistrētas arī visā Lietuvā un Igaunijā (GBIF 2023; iNaturalist 2023). Tā kā divspārņu (tostarp laupītājmušu) pētniecība Latvijā nav attīstīta, datu par izplatības pārmaiņām nav. Atradņu skaita pieaugums (275 sugas novērojumi) pēdējos gados, visticamāk, saistāms ar atsevišķu pētnieku aktivitātēm un kukaiņu fotografēšanas popularitātes pieaugumu. Sugas sastopamības apgabals (EOO) aptver visu valsts teritoriju – 74 012 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 764 km2. Ņemot vērā sugas apdzīvoto biotopu relatīvi plašo izplatību valstī, domājams, faktiskā AOO ir lielāka.
Populācija. Literatūrā minēts, ka Latvijā reģionālās populācijas blīvums savulaik strauji samazinājies (Spuņģis 1998), taču nav pieejami apgalvojumu pamatojoši dati, un arī Igaunijā, Somijā un Zviedrijā suga novērtēta kā neapdraudēta. Latvijā katrā atradnē vai novērojuma reizē novēroti 1–10 indivīdi (tikai retos gadījumos vairāk), bet apakšpopulācijā teorētiski vajadzētu būt vismaz vairākiem desmitiem indivīdu. Tāpēc reģionālās populācijas lieluma vērtējums pamatojas uz pieņēmumu, ka katrā apakšpopulācijā ir vismaz 50 indivīdi, jo sugai ir mazs pēcnācēju skaits, kā arī uz to, ka pastāv vēl citas, līdz šim neatklātas apakšpopulācijas. Līdz ar to reģionālās populācijas lielums tiek vērtēts kā >10 000 indivīdu.
Biotopi un ekoloģija. Latvijā sastopama galvenokārt priežu mežos – kāpu un meža biotopos, kā arī purvu biotopos, saules apspīdētās vietās – pie atvērumiem mežos, to malās vai retainēs. Imago ir aktīvi siltās un saulainās dienās, kad, medījot vai sargājot teritoriju, uzturas uz saules apspīdētiem koku stumbriem, retāk uz kritalām vai celmiem. Olas dēj uz nokaltušiem kokiem vai citā atmirušā koksnē (galvenokārt uz priedes) citu kukaiņu izskrejās. Kāpuri uzturas zem mizas, iespējams, arī citur koksnē, kur barojas.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Prognozējama turpmāka dzīvotņu kvalitātes (iespējams, arī platības) mazināšanās, palielinoties apdzīvojamo un komerciālo teritoriju platībām (ietekmējot gan sugas dzīvotnes, gan tās barības bāzi) un mazinoties lielu izmēru atmirušajai koksnei un ar to saistīto ksilofāgo kukaiņu daudzumam (it īpaši priežu mežos). Pesticīdu lietošana mazina barības objektu pieejamību. Pašlaik minēto faktoru ietekmju apjoms nav zināms. Suga novērtēta kā gandrīz apdraudēta (NT), jo tai ir neliela apdzīvotā platība.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzības juridisko statusu iespējams pārskatīt. No visiem sugas novērojumiem 275 jeb 68% ir 37 ĪADT, piemēram, Slīteres Nacionālajā parkā, aizsargājamo ainavu apvidos “Ādaži” un “Veclaicene”, bet pārējie atrodas ārpus ĪADT. Lai mazinātu apdraudējumu, jāpievērš uzmanība atmirušās koksnes saglabāšanai mežos, kā arī pesticīdu lietošanas mazināšanai. Lai pilnveidotu sugas aizsardzību, jāveic pētījumi par sugas izplatību un sastopamību, kā arī biotopiem un ekoloģiju Latvijā.
Autori: Mārtiņš Kalniņš*, Zane Pīpkalēja.
Summary. Robberfly – Laphria gibbosa. The species is found in Europe, mainly in Central Europe. The furthest eastern localities in Asia are in the Lake Baikal region. Latvia lies in the central part of its range (GBIF 2023). It is relatively widespread in Latvia (275 observations). The EOO covers the entire territory of the country – 74,012 km2, and the AOO is 764 km2. Given the relatively wide distribution of suitable habitats, it is likely that the potential AOO is higher. It has been reported that regional population densities in Latvia once declined rapidly (Spuņģis 1998), but there is no data in the literature to support this statement. At each locality or time of record, 1–10 individuals have been observed. The current regional population is estimated to be >10,000 individuals. In Latvia, the species is mainly found in pine forests, but also in wooded dunes, mires and sunny areas. Adults, hunting or defending their territory, can be found on sunlit tree trunks, less often on fallen trees or stumps. Eggs are laid in cavities and crevices in decaying wood (mainly pine) in the exit holes of other insects. Larvae live under bark, possibly elsewhere in the wood, where they feed. Further declines in habitat quality (and possibly area) are predicted, with increasing areas of residential and commercial development (affecting both the species’ habitat and its prey) and decreasing amounts of coarse woody debris and associated xylophagous insects (especially in pine forests). Pesticide use affects (reduces) the availability of potential prey. The species is assessed as Near Threatened (NT) due to its small AOO. The legal protection status of the species in Latvia can be reviewed. Of the total of 275 observations for the species, 68% are from 37 protected nature areas. To reduce threats, it is important to preserve dead wood in forests and reduce the use of pesticides. To improve the conservation of the species, studies of its distribution and abundance, as well as studies of its habitats and ecology are needed.
Literatūras saraksts
