Morfoloģija un bioloģija. Kurvjziežu pūkbite ir drukna, 11–15 mm gara un pēc kopējā izskata līdzinās Eucera ģints pūkbitēm. Mātīšu raksturīgākā iezīme ir smalki un blīvi apmatotās krūtis (matiņi rudi vai brūni), samērā platās, gaišās joslas gar vēdera tergītu gala malu, kā arī gaišais kāju apmatojums. Sejas lejasdaļa ar gaišu zīmējumu. Sugai ir samērā izteikts dzimumu dimorfisms – tēviņiem krietni garāki taustekļi nekā mātītēm (Amiet et al. 2007). Kāpuri balti, resni, bez ekstremitātēm. Pieaugušie indivīdi (imago) lido no jūnija beigām līdz augusta sākumam. Suga apmeklē dažādus kurvjziežus – galvenokārt dzelzenes Centaurea spp. un radniecīgus augus. Retāk apmeklē arī citus augus, piemēram, tīruma pēterenes Knautia arvensis (Amiet et al. 2007; Westrich 2018).
Izplatība. Eiropā suga izplatīta samērā plaši no Pireneju pussalas līdz Krievijas Eiropas daļai. Ārpus Eiropas ir zināmas atradnes Āzijā uz DA līdz Pakistānai. Atradnes Latvijā ir starp tālākajām Eiropas Z daļā, kaut arī 20. gs. vidū suga ir konstatēta arī Igaunijā (Amiet et al. 2007; GBIF 2022; eElurikkus 2022). Latvijā zināmas četras atradnes pēdējos 20 gados – visas konstatētas valsts DA daļā 2018.–2023. gadā (eElurikkus 2022). Agrākie pēdējie dokumentētie atradumi bijuši 1976. gadā (Poikāns 1998). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir aptuveni 60 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 16 km2. Potenciālie EOO un AOO iekļauj daļu valsts DA teritorijas.
Populācija. Sugas Eiropas reģionālā populācija nav apdraudēta, bet tā sarūk (Quaranta 2014). Kvantitatīvi pētījumi par Latvijas reģionālās populācijas lielumu nav veikti, populācijas lielums, stāvoklis un tendences nav zināmas.
Biotopi un ekoloģija. Saistīta ar dažādiem zālājiem un krūmājiem ar bagātīgu nektāraugu daudzumu.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav mērķtiecīgi pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Visticamāk, sugu varētu ietekmēt biotopu zaudēšana (pļavu aizaugšana vai pārveidošana par aramzemi), taču šo faktoru ietekmes apjoms nav skaidrs. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina sugas meklēšana potenciāli piemērotos biotopos, lai noskaidrotu populācijas lielumu, stāvokli, ekoloģiju, kā arī izplatību Latvijā.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Dentate longhorn – Tetraloniella dentata. In Europe, the species is widely distributed from the Iberian Peninsula to the eastern European part of Russia. Outside Europe, the species is known to occur in Asia, extending south- eastwards to Pakistan. Latvia is located at the northern extent of its distribution range, although in the mid- 20th century the species was also found in Estonia (Amiet et al. 2007; GBIF 2022; eElurikkus 2022). Only four localities are known in the southeastern part of Latvia (eElurikkus 2022). The EOO is ~60 km2. The AOO is 16 km2. It is likely that the potential EOO and AOO are significantly larger and comprise most of the southeastern part of Latvia. The European regional population is not threatened although the population is declining (Quaranta 2014). Studies on the size, status and trends of the Latvian regional population have not been carried out. The species inhabits various grasslands and shrublands rich in nectar plants. The habitat of the species in Latvia is not well known. Most likely, the species is affected by habitat loss (overgrowth of grasslands or their conversion to arable land), but the impact of this threat is unknown. The species is assessed as Data Deficient (DD) since the population size and trends are unknown and the main threat is unknown. The species is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. All known sites are outside protected areas. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Poikāns 1998). It is necessary to search for the species in potentially suitable habitats to clarify the size and trends of the population and species’ ecology.
Literatūras saraksts
