Morfoloģija un bioloģija. Kvēpu akolijas laponis ir graudains līdz kārpains, gaišs līdz tumšpelēks, parasti labi attīstīts, bet dažreiz iegremdēts substrātā. Apotēciji sēdoši, 0,9–1,3 mm diametrā, 0,4–0,7 mm augsti, īsi cilindriski līdz lēcveida, ar vāju baltu apsarmi uz ekscipula apmales. Ekscipuls 80–170 µm biezs. Hipotēcijs ap 170 μm augsts, tumšbrūns. Aski cilindriski, 42–55 x 4,5–6,0 µm. Sporas plati elipsoidālas, 15–18 x 9–10 µm. Piknīdas lodveida, pusiegremdētas, ar punktveida at-veri. Konīdijas vienšūnas, cilindriskas, 3,0–4,0 x 1,0 µm (CLH 2025; A. Piterāns, nepubl. materiāli). Ķīmiskās reakcijas sugas noteikšanai: laponis ar kālija hidroksīdu kļūst dzeltenīgs līdz sarkanbrūns, ar nātrija hipohlorītu nav reakcijas, ar parafenilēndiamīnu nav reakcijas vai tas kļūst bāli dzeltens vai dzeltenīgi sarkans.
Izplatība. Suga sastopama Ziemeļ- un Dienvidamerikā, Eiropā, Austrālijā un Āzijā. Latvijā konstatēta tikai vienreiz – 1991. gadā Ziemeļlatvijā, Mazsalacas apkārtnē (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015). Sastopamības apgabals (EOO) un apdzīvotā platība (AOO) ir 4 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un izmaiņām Latvijā nav veikti. Tā vērtējama kā ļoti maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50.
Biotopi un ekoloģija. Epifītiska suga, aug uz platlapju, parasti ozolu, mizas. Pārsvarā atrodama vecos, atklātos parkveida biotopos (parkveida pļavās, parkos). Zviedrijā plaši izplatīta un aug dažādos biotopos – mežos, parkveida zālājos, uz koka ēkām un žogiem, arī apstrādātas skujkoku koksnes (SLU Artdatabanken 2025). Latvijā konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – parkveida pļavās un ganībās.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud platlapju koku ciršana parkveida biotopos un mežos. Parkveida biotopos suga ir jutīga pret vecu platlapju ieaugšanu krūmos. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir mazs EOO, AOO un apdraudējuma ietekmes apgabalu skaits, prognozēta biotopa platības un kvalitātes mazināšanās, kā arī pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 50 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Suga jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Vienīgā tās atradne atrodas ārpus ĪADT. Lai aizsargātu sugu, jāsaglabā parkveida biotopos un mežos augošie platlapji, parkveida biotopos var būt nepieciešama platlapju atēnošana. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un dinamiku.
Autori: Rolands Moisejevs*, Dace Stepanova, Polina Degtjarenko, Jēkabs Dzenis.
Summary. Acolium inquinans is found in North and South America, Europe, Australia, and Asia. In Latvia, it has only been recorded once – in 1991 in northern Latvia. The EOO and the AOO are 4 km2. An epiphytic species, which grows on the bark of broad-leaved trees, and more commonly – oaks. The species is mostly found in old, open, park-like habitats (wooded meadows, parks). The species is threatened by the felling of broad-leaved trees in park-like habitats and forests. In park-like habitats, the species is sensitive to the overgrowth of old broad-leaved trees with shrubs. Assessed as a Critically Endangered (CR) species due to the small EOO and AOO, low number of locations, a decline in habitat area and quality is expected, and the number of mature individuals does not exceed 50. The species must be included on the list of protected species. Its only locality is outside protected areas. The conservation of the species requires the conservation of broad-leaved trees in park-like habitats and forests, clearing of overgrowth next to broad-leaved trees in wooded meadow habitats may also be required.
Literatūras saraksts
