Morfoloģija un bioloģija. Par zvirbuli mazliet lielāks, slaids, brūnganpelēks putns ar tumši rūsganu asti. Ķermeņa apakšpuse bāli pelēka ar raibumiņiem ķermeņa sānos. Pārtiek galvenokārt no dažādiem kukaiņiem un to kāpuriem, sliekām, gliemežiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Ēd arī ogas un citus sīkus augļus. Ligzdu būvē krūmos uz zemes pērnajās lapās. Tā ir paprāva, no sausām lapām veidota “irdena” būve. Dējumā 4–6 olas, gadā viens perējums, taču pēc dējuma izpostīšanas var perēt atkārtoti. Gājputns, ziemo Āfrikā (LOB 1998).
Izplatība. Ligzdošanas areāls no Dānijas un Dienvidnorvēģijas sniedzas līdz Sibīrijas centrālajai daļai. Ziemo Āfrikas DA daļā (BirdLife International 2016). Kopš 20. gs. 80. gadiem izplatība Eiropā nav būtiski mainījusies (Keller et al. 2020). Izplatība Latvijā kopš 20. gs. 80. gadiem nav būtiski mainījusies (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 12 404 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 87 558 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija ir stabila (BirdLife International 2016). Eiropas populācija pieaug. Baltkrievijā populācija stabila, Krievijā – pieaug, bet Igaunijā un Lietuvā – sarūk (BirdLife International 2021). Latvijā ligzdojošā populācija ir 122 229–212 537 pāri (244 458–425074 pieauguši indivīdi). Ilgtermiņā populācija pieaug, īstermiņā iepriekš klasificēta kā stabila (Ķerus u. c. 2021), taču pēdējos desmit gados tā ir samazinājusies par 34%.
Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo upmalu un mežmalu krūmājus, bieži dažādas nogāzes, mitras, krūmainas pļavas pie upēm un strautiem, dārzus un to apkārtni, reizēm arī vecus aizaugušus parkus (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 2,2 gadi (BirdLife International 2021).
Izmantošana un tirdzniecība. Latvijā suga netiek medīta, taču Eiropas novērtējumā ir norādīts, ka tā tiek iegūta (BirdLife International 2021).
Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti. Ticami, ka sugu apdraud lauksaimniecības intensitātes palielināšanās, tostarp krūmu novākšana no lauksaimniecības zemēm un pesticīdu lietojuma pieaugums.
Aizsardzība. Lakstīgala nav izveidošanas mērķsuga nevienā ĪADT vai putniem nozīmīgajā vietā, taču ir sastopama daudzās no šīm teritorijām. Tiek veikts sugas populācijas monitorings (Auniņš, Mārdega 2021). Suga ir jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai aizsargātu sugu, ir jāsaglabā krūmi ūdeņu malās un mežmalās un jāmazina pesticīdu lietojums.
Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.
Summary. Thrush Nightingale − Luscinia luscinia. The distribution in Latvia has not changed significantly since the 1980s. The AOO of the breeding population is 12,404 km2, the EOO – 87,558 km2. The breeding population is estimated at 122,229–212,537 pairs (244,458–425,074 adult individuals). The population is growing in the long term, it was previously classified as stable in the short term, but has declined by 34% in the last ten years. The species inhabits shrubs on river banks and forest edges, it often occurs on different slopes, wet, shrubby grasslands along rivers and streams, gardens and the surroundings thereof, and sometimes, also old overgrown parks. The species is likely to be threatened by increasing agricultural intensity, including the removal of shrubs from farmland and the increased use of pesticides. Monitoring of the population of the species is ongoing. The species needs to be included on the list of protected species of Latvia. Conservation of the species requires the maintenance of shrubs on river banks and forest edges and the reduction of pesticide use.
Literatūras saraksts
