Morfoloģija un bioloģija. Lapkoku praulgrauzis ir 2,2–3,5 cm gara, tumšbrūna vabole. Ķermenis liels, plats, mēreni iegarens, nedaudz saplacināts. Tēviņiem galvas virsma biezi un maigi grumbaini punktēta, mātītēm klāta ar bieziem, rupjiem punktiem. Pieres vidus tēviņiem ar lielu dziļu iespiedumu, mātītēm – bez tā. Priekškrūšu vairoga aizmugurējie stūri truli un vāji noapaļoti, toties labi saskatāmi. Vairogs liels, saplacināts, ar garenisku vidusrievu. Segspārnu kopējais platums nedaudz mazāks nekā to garums. Segspārni dorsāli neizteikti saplacināti, nesašaurinās pie galotnēm. Tēviņiem segspārnu sāni ir vāji, mātītēm – stiprāk noapaļoti. Pakaļējie spārni labi attīstīti. Krūts biezi un rupji punktēta, ar daudziem īsiem rudiem matiņiem. Pakaļkrūts vidusdaļa gluda, spīdīga. Kājas spēcīgas, punktētas, īsi apmatotas. Priekšējie stilbi ārmalā ar trim īsiem, asiem dzeloņiem. Kāpuri gandrīz balti, ar oranžu galvu, resni, C veidā. Kāpuru attīstība notiek vecu, dobumainu koku, galvenokārt platlapju, dobumos un ilgst 3–4 gadus. Pieaugušas vaboles dzīvo dažas nedēļas, izplatības spējas vājas, dzīves laikā reti aizceļo tālāk nekā 250 m no dzimtā koka.
Izplatība. Austrumeiropas suga, sastopama arī Eiropas centrālajā un D un ZA daļā (Bezděk 2016). Vācijas R daļā un Zviedrijā ir sastopama radniecīga suga O. eremita (Scopoli, 1763). Latvija atrodas sugas izplatības areāla Z daļā un nav izolēta no citām reģionālajām populācijām. Igaunijā zināmas vien atsevišķas nelielas atradnes uz ziemeļiem no Gaujas. Latvijā suga ir nevienmērīgi izplatīta visā valsts teritorijā (Ranius et al. 2005; Telnov, Gailis 2006). Sastopamības apgabals (EOO) ir 66 932 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 1352 km2. Pateicoties īpašajai uzmanībai, kas veltīta sugas aizsardzībai ES, atradņu skaits pēdējās divās desmitgadēs Latvijā ir pieaudzis aptuveni 19 reizes. Daļa atradņu ir apšaubāmas un jāpārbauda; eksperta vērtējumā patiesais atradņu skaits un AOO ir mazāki.
Populācija. Kvantitatīvi pētījumi par reģionālās populācijas lielumu Latvijā nav veikti. Vienā dobumā var vienlaicīgi atrasties 5–30 dažādu vecumu kāpuri (D. Teļnovs, nepubl. dati). Reģionālās populācijas stāvoklis un tendences Latvijā novērtētas kā nelabvēlīgas–sliktas (DAP 2019). Nav raksturīgi masveida savairošanas gadījumi. Arī piemērotos biotopos nav bieži sastopama. Reprodukcija ir lēna, viena mātīte izdēj 20–80 olas.
Biotopi un ekoloģija. Stenotops (Koch 1989), saproksils, sākotnēji platlapju mežu suga. Latvijā lielākā daļa reģionālās populācijas saistīta ar cilvēka veidotiem biotopiem – ciemiem un pilsētām (veci parki, alejas, cita veida apstādījumi) un parkveida pļavām. Kāpuri apdzīvo dažādu lapu koku, galvenokārt platlapju, dobumus. Svarīgākās koku sugas ir liepa, ozols, kļava. Tie neapdzīvo visus dobumus, bet tikai tādus, kuros ir izveidojies noteikta blīvuma, mitruma un vairākiem citiem parametriem atbilstošs substrāts. Dobumu substrāta daudzums ietekmē kāpuru skaitu, bet ne apdzīvotību – kāpuri un kūniņas sastopami arī apjoma ziņā nelielos dobumos.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenais drauds ir nepārtraukta biotopu kvalitātes un AOO mazināšanās. Pēdējās divās desmitgadēs aktīvi veiktā informēšana par sugas aizsardzību nav nesusi gaidītos rezultātus, un tās apdzīvotie un piemērotie koki tiek regulāri cirsti visā valsts teritorijā, tostarp ĪADT, nereti lielā apjomā, ignorējot likumā noteiktās prasības, nepiesaistot ekspertus un neveicot indivīdu pārvietošanu. Pēdējā desmitgadē atradnes pilnīgi iznīcinātas vai būtiski negatīvi ietekmētas, piemēram, Siguldā (izzāģēti vismaz 100 koki, arī vairāki sugas apdzīvoti), Dundagas dižliepu alejā un Bīriņu pils parkā. Iznīcināti ap 200 apdzīvoti un potenciālie koki Stradu alejā gar Gulbenes–Rēzeknes šoseju. Apdzīvotajās vietās nereti vērojama nepamatota vecu, dobumainu koku kā potenciāli bīstamu vai neestētisku ciršana. Šādi pēdējās divās desmitgadēs zināmo apdzīvoto un piemēroto koku daudzums ir būtiski sarucis. Vienlaikus konstatētas arī iepriekš nezināmas atradnes un apdzīvoti koki, bet mazākā apjomā, nekā notiek biotopa platības mazināšanās. Otrs būtiskākais apdraudējums ir laika pārtraukums starp esošo apdzīvoto koku vecumu un nākamo koku paaudzi, kas varētu kļūt sugai piemēroti pēc apdzīvoto koku bojāejas. Šis pārtraukums ir ļoti nozīmīgs visā Eiropā: vidēji veco, sugai nākotnē potenciāli piemēroto platlapju koku daudzums labvēlīgā mikroklimatiskajā stāvoklī ir nepietiekams un nepalielinās iepriekšminēto apstākļu dēļ. Reģionālās populācijas galvenais apdraudējums neiespaido sugu vienlaikus visās atradnēs. Tomēr sekundārais apdraudējums (laika pārtraukums) iedarbojas vienlaicīgi visās atradnēs un pēc dažām desmitgadēm var kļūt par galveno draudu. Novērtēta kā jutīga suga (VU), jo tai ir neliela AOO, stipri sadrumstalota populācija, kā arī notiek nepārtraukta AOO, biotopa platības un kvalitātes un pieaugušo indivīdu skaita mazināšanās.
Aizsardzība. ES nozīmes un Latvijā aizsargājama suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Sugas atradnes konstatētas vairākās ĪADT – Moricsalas dabas rezervātā, dabas liegumā “Lubāna mitrājs”, Gaujas un Slīteres Nacionālajos parkos u. c. Tās aizsardzībai veicamie pasākumi ir aprakstīti sugas aizsardzības plānā (Teļnovs 2005), kā arī spēkā esošajos tiesību aktos. Būtiskākie un neatliekamie uzdevumi reģionālās populācijas lejupslīdes mazināšanai: 1) stingri kontrolēt normatīvo aktu prasību ievērošanu, lai motivētu ievērot tās un saglabātu sugas indivīdus un atradnes; 2) nodrošināt, ka apdzīvotu un potenciālu apdzīvotu koku ciršana notiek tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes atļauju, pamatojoties uz eksperta atzinumu, turklāt darbības veicējam ir jānodrošina indivīdu pārvietošana; 3) veikt esošo atradņu inventarizāciju, nosakot to statusu, potenciālo koku daudzumu, jaunu koku stādīšanu laika pārtraukuma mazināšanai; 4) atradņu iznīcināšanas gadījumā nodrošināt indivīdu (vaboļu un kāpuru kopā ar substrātu – dobuma saturu) pārvietošanu uz citiem kokiem; 5) veidot koridorus starp izolētām atradnēm, gan stādot jaunus platlapjus, gan izmantojot mākslīgas dzīvotnes, – kastes (t. s. “Osmoderma box”); 6) nelielu un izolētu atradņu vietās (viens vai daži apdzīvotie un potenciālie koki) izmantot mākslīgās dzīvotnes. Konstatējot sugas atradni vai novērojot tās indivīdus, jāsaglabā tās dzīvotne un tajā notiekošie dabiskie procesi. Jāsaglabā veci, dobumaini lapu koki, pat ja tie ir nedzīvi un sausi. Jānovērš koku dobumu piegružošana un dedzināšana. Jāsaglabā vecas lapu koku alejas, parki un apstādījumi, regulāri kritušo veco koku vietā stādot jaunus.
Autors: Dmitrijs Teļnovs.
Summary. Hermit beetle – Osmoderma barnabita. It is an Eastern European species that also occurs in north-eastern, Central and some parts of south-eastern Europe (Bezděk 2016). The Latvian regional population is not isolated from other regional populations. In Latvia, the species is unevenly distributed throughout the country (Ranius et al. 2005; Telnov, Gailis 2006). The EOO is 66,932 km2, and the AOO is 1,352 km2. Some of the records and localities are questionable, and, according to an expert’s assessment, the actual AOO is smaller. Studies on the Latvian regional population size have not been carried out. The status and trends of the Latvian regional population are assessed as unfavourable-bad (DAP 2019). Osmoderma barnabita is a stenotopic, saproxylophagus species (Koch, 1989). In Latvia, most of the sites are in human-made habitats (old parks, avenues) and wooded meadows. Larvae develop in various hollow trees of which the most important species are small-leaved lime, pedunculate oak, and Norway maple. The main threat is the continuous decline of habitat quality and AOO. Inhabited and potential trees for O. barnabita are regularly cut down throughout the country, including in protected areas, often on a large scale, ignoring the legal requirements. In the last decade (2010–2020), several localities were completely destroyed or significantly negatively affected. The species is assessed as Vulnerable (VU) due to a small AOO, strongly fragmented regional population and the continuous decline of the AOO, habitat area and its quality, as well as the number of mature individuals. It is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Cinītis 1998). The hermit beetle is on the list of species of EU importance and is protected in Latvia, where micro-reserves can be established to preserve its habitats. The legal status of the species in Latvia must be maintained. The most important and urgent tasks for slowing the decline of the regional population are: a) imposing strict control over habitat destruction; b) no inhabited or potential tree should be cut or removed prior to obtaining a permit from the Nature Conservation Agency on the basis of a certified expert opinion; c) conducting an inventory of existing localities, identifying their status, planting new trees to reduce the time gap; d) transfer of individuals (beetles and larvae) to other trees to be insured in case an inhabited tree is cut; e) ecological corridors to be established in order to connect isolated sites; f) artificial habitats (nesting boxes) to be installed to preserve the existence of small and depleted subpopulations.
Literatūras saraksts
