Morfoloģija un bioloģija. Lapkoku ragastes ķermeņa garums ir 17–38 mm. Sugu raksturo dzelteni melns ķermeņa (vēdera) krāsojums, kas var līdzināties lielajai ragastei Urocerus gigas, taču uz vēdera ir daudz vairāk tumšu šķērsjoslu (vēders “svītraināks”) un tas ir slaidāks. Svarīga ģints atšķiršanas pazīme ir īsie, samērā resnie taustekļi, kas nepārsniedz krūšu garumu (citām ragastēm taustekļi gari, pārsniedz galvas un krūšu kopējo garumu) (Lacourt 2020). Pieaugušie indivīdi (imago) lido no augusta līdz oktobrim. Spēj attīstīties partenoģenētiski, bez tēviņu iesaistes. Ziemeļeiropā tēviņi sastopami reti. Kāpurs ir balts, spīdīgs, vārpstveidīgs. Kāpuri barojas ar koksni noārdošiem sēņu micēlijiem, un attīstītās 1–2 gadus (Lacourt 2020; SLU Artdatabanken 2022).
Izplatība. Plaši izplatīta suga Eiropā. Areāls Āzijā sniedzas līdz Japānai, Austrumķīnai un Korejas pussalai. Lielā izplatības areāla daļā tā ir samērā reti sastopama suga (Paukkunen 2019; Lacourt 2020; SLU Artdatabanken 2022). Latvijā konstatēta reti, 2000.–2023. gadā ir tikai daži novērojumi dažādos Latvijas reģionos (Ezermuižā, Milzkalnē). Ir netiešas liecības par tās klātbūtni citviet, jo ir vairāki šīs sugas specifisko parazitoīdu (jātnieciņu Megarhyssa vagatoria un M. perlata, parazītiskās Jakovļeva panglapsenes Ibalia jakowlewi) novērojumi – bērza un apses baļķos olas dējoši indivīdi (Ābeļi, Krievupe, Ploskums, Silciems, Silene, Skrunda, Upeslejas). Visticamāk, šajās kritalās atradušies lapkoku ragastes kāpuri. Ņemot vērā šos netiešos novērojumus, sastopamības apgabals (EOO) ir ap 42 000 km2. Potenciālais EOO, visticamāk, aptver visu valsts sauszemes teritoriju. Apdzīvotā platība (AOO) ir 44 km2, taču potenciālā AOO ir krietni lielāka un, iespējams, pārsniedz 500 km2.
Populācija. Detalizēti pētījumi par sugas reģionālo populāciju Latvijā nav veikti, un tās lielums, stāvoklis un tendences nav zināmas. Suga ir iekļauta LSG otrā izdevuma 3. kategorijā, jo ilgstoši nebija jaunu atradumu (Piterāns 1998). Ticams, ka sugas Latvijas reģionālā populācija ir samērā nemainīga, jo piemērotu biotopu platība (jaukti un lapu koku meži ar nesen nokaltušu bērzu vai apšu stumbeņiem) kopumā nav mazinājusies. Citur Baltijas jūras reģionā suga nav iekļauta apdraudēto sugu sarakstos un acīmredzot to populācijas tiek vērtētas kā stabilas.
Biotopi un ekoloģija. Suga ir saistīta ar dažādiem lapu kokiem – Eiropas Z daļā pārsvarā ar bērziem un apsēm, taču citur izplatības areālā minēta liela kāpuru apdzīvoto koku sugu daudzveidība. Latvijā, iespējams, lielāka nozīme sugas attīstībā ir bērziem. Kāpuri attīstās novājinātu koku, kritalu vai sausokņu koksnē (Lacourt 2020; SLU Artdatabanken 2022). Ņemot vērā, ka šādi meža daudzveidības elementi ir sastopami ne tikai dabiskajos mežos, bet arī vidēja vecuma mežaudzēs un pat izcirtumos, Latvijā ir lielas sugai piemērotu mežu platības. Lai arī koka diametram nav būtiskas lomas kāpuru attīstībā, tomēr parasti tiek apdzīvota pieaugušu koku atmirusī koksne. Jaunaudzēs suga nav sastopama.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Apdraudējums Latvijā nav pētīts, galvenais drauds nav noteikts. Tā kā suga ir saistīta ar pieaugušām mežaudzēm un atmirušu koku (apšu, bērzu) klātbūtni biotopā, to negatīvi var ietekmēt intensīva mežsaimniecība. Trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tāpēc suga ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Latvijā juridiskais aizsardzības statuss sugai nav jānosaka. Jāturpina skaidrot tās izplatība, novērtējot reģionālās populācijas lielumu, atradņu skaitu dažādos reģionos un mežsaimnieciskās darbības ietekmi uz apakšpopulācijām. Svarīgi saglabāt un neizvākt no mežiem atmirušu lapu koku koksni.
Autors: Uģis Piterāns.
Summary. Tremex woodwasp – Tremex fuscicornis. A widespread species in Europe. The distribution in Asia extends to Japan and eastern China. The species is rare in most of its range (Paukkunen 2019; Lacourt 2020; SLU Artdatabanken 2022). It is rarely found in Latvia; from 2000 to 2023 there are only a few observations (Dabasdati.lv 2022). Taking into account the observations of the species-specific parasitoids, the EOO is 42,000 km2. The potential EOO likely corresponds to the entire land area of Latvia. The AOO is 44 km2, the potential AOO likely exceeds the threshold of 500 km2. Studies on the size, status and trends on the Latvian regional population have not been carried out. It is estimated that the regional population in Latvia is stable, as the area of suitable habitats (mixed and deciduous forests with decaying birches or aspens) has not significantly declined. It is a forest species, larvae develop in weakened or fresh dead deciduous trees preferring birch (mostly) and aspen in Latvia (Lacourt 2020; SLU Artdatabanken 2022). Similar substrate is not uncommon in mid-aged forest stands, managed forests and even in clearings. The species is generally indifferent to the size of inhabited wood, but larger trees and logs are preferred, and the species is not present in young stands. The species is likely negatively affected by large-scale, intensive forestry. The species is assessed as Data Deficient (DD) due to an unknown main threat and unclear size and trends of the regional population. The species is included in the 2nd edition of the Red Data Book of Latvia (Piterāns 1998). It is not protected in Latvia, and legal protection status is not required for it. All known sites are outside protected areas. The distribution of the species in Latvia should be further clarified. It is important to preserve dead deciduous wood in forests.
Literatūras saraksts
