Morfoloģija un bioloģija. Lapveida kladonijas primārā lapoņa zvīņas ir 0,5–3,0 cm garas, 1–5 mm platas. Zvīņas biezas, to virspuse olīvzaļa, pelēkzaļa vai vāji iedzeltena. Podēciji aug no zvīņu virsmas, īsi, 0,5–1,5 cm gari, kausveida, klāti ar mizu un filoklādijiem vai bez tiem. Apotēciji attīstās reti, tie ir ķieģeļsarkani vai sarkanbrūni. Piknīdas attīstās uz primārā lapoņa zvīņām (A. Piterāns, nepubl. materiāli). Primārā lapoņa zvīņas nereaģē ar nātrija hipohlorītu un kālija hidroksīdu, bet kombinācijā ar kālija hidroksīdu un nātrija hipohlorītu dzeltē, ar parafenilēndiamīnu kļūst sarkanas, ultravioletajā gaismā nemaina krāsu.
Izplatība. Kosmopolītiska suga, sastopama visos kontinentos. Latvijā aptuveni 16 atradnes (aptuveni 50 novērojumi) Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē Kurzemē (Piterāns 2001; Āboliņa u. c. 2015; Moisejevs 2016; DAP 2025). Suga Latvijā zināma kopš 19. gs. beigām, bet lielākā daļa atradņu ir konstatētas pēc 2013. gada. Sastopamības apgabals (EOO) ir 15 157 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 64 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Latvijā un Eiropā kvantitatīvi pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, stāvokli un tā pārmaiņām nav veikti. Latvijā reģionālā populācija ir maza – pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250.
Biotopi un ekoloģija. Epigeiska suga. Aug uz smilšainas augsnes labi apgaismotās vietās pelēkajās kāpās un priežu mežos Baltijas jūras piekrastes kāpās. Retāk atrodama cilvēku veidotās ekosistēmās – zem augstsprieguma elektrolīniju trasēm, gar ceļiem uz smilšainas augsnes. Latvijā galvenokārt konstatēta ES nozīmes aizsargājamā biotopā – ar lakstaugiem klātās pelēkajās kāpās. Dabisku meža biotopu specifiskā suga (Moisejevs 2016).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Galvenie draudi sugas atradņu pastāvēšanai ir pelēko kāpu aizaugšana, kā arī nomīdīšana un izbraukāšana. Vietās, kur suga pastāv, pateicoties abiotiskiem traucējumiem (ceļmalas, augstsprieguma elektrolīnijas), potenciālais apdraudējums ir augsnes virskārtas intensīva irdināšana. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo pieaugušo indivīdu skaits nepārsniedz 250 (Degtjarenko et al. 2024).
Aizsardzība. Īpaši aizsargājama suga, kuras dzīvotņu aizsardzībai var veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības juridiskais statuss ir jāsaglabā. Gandrīz visi sugas novērojumi bijuši ĪADT – dabas liegumos “Ziemupe”, “Užava”, “Ovīši”, Slīteres Nacionālajā parkā un dabas parkā “Engures ezers”. Jāsaglabā pelēko kāpu biotopi, nepieļaujot to pārmērīgu izbradāšanu un izbraukāšanu, bet vienlaikus nepieļaujot biotopa aizaugšanu un nodrošinot mērenas intensitātes traucējumu, lai veidotos atklāti smilts laukumi. Jāveic pētījumi par sugas reģionālās populācijas lielumu, izplatību un tendencēm.
Autori: Rolands Moisejevs*, Polina Degtjarenko, Dace Stepanova.
Summary. Cladonia foliacea is a cosmopolitan species that is found on all continents. There are approximately 16 localities (50 sites of observation) in Latvia, along the Baltic Sea coast and on the coast of the Gulf of Riga in Kurzeme. The EOO is 15,157 km2, and the AOO is 64 km2. An epigeic species. It grows on sandy soil in well-lit areas in grey dunes and coastal dunes of the pine forests along the Baltic Sea coast. Less common in human-made ecosystems – under high-voltage power lines, and along roads on sandy soil. The main threats to the localities of the species are posed by the overgrowth of grey dunes, as well as trampling and excessive vehicle use. In areas where the species exists due to abiotic disturbance (roadsides, high-voltage power lines), intensive topsoil loosening is a potential threat to the species. Assessed as an Endangered (EN) species because the number of mature individuals does not exceed 250. A protected species, micro-reserves can be established to conserve its habitats. The legal conservation status of the species must be maintained. Almost all records of the species have been made in protected areas – “Ziemupe”, “Užava” and “Ovīši” Nature Reserves, Slītere National Park and “Engures ezers” Nature Park. Grey dune habitats should be preserved by preventing excessive trampling and vehicle use, while also preventing the overgrowth of the habitat and providing moderate disturbance to encourage the development of open sandy areas.
Literatūras saraksts
