Morfoloģija un bioloģija. Daudzgadīgs 20–40 cm augsts lakstaugs. Gumi dziļi šķelti 2–3 daļās, ar garām piesaknēm. Lapas šauri lancetiskas līdz lineāras, to virspuse ar plankumiem, reti bez plankumiem, apakšējā lapa lokveidīgi noliekta. Ziedu nedaudz, sakārtoti līdz 8 cm garā skrajā vārpā. Apziedņa lapas tumši purpura līdz rozā. Lūpa trīsdaivaina ar punktiņu un pārtrauktu līniju zīmējumu. Piesis 7–9 mm garš. Auglis – pogaļa. Aug nelielās grupās. Zied jūnijā un jūlijā (Cepurīte 2003, 2005). Taksons tiek uzskatīts par stabilizējušos D. incarnata un D. maculata/ fuchsii poliploidālu hibrīdu (Hedrén et al. 2018). Vairojas ar sēklām (Durka 2002). Vidējais sēklu izplatīšanās attālums ir 10–500 m (Lososová et al. 2023). Paaudzes ilgums ir 15 gadi (Solstad et al. 2021). Šajā izdevumā tiek uzskatīts, ka Latvijā līdz šim reģistrētā suga D. russowii (Klinge) Holub (Cepurīte 2003, 2005) pilnībā atbilst D. majalis subsp. lapponica (Laest. ex Hartm.) H. Sund. Pamatojums balstīts uz taksonomiskajiem un molekulāri ģenētiskajiem D. majalis subsp. traunsteineri, D. majalis subps. lapponica un D. majalis subsp. russowii pētījumiem Eiropā, kuros ir iekļautas arī Igaunijas un Lietuvas populācijas (Nordström, Hedrén 2008).
Izplatība. Pasuga sastopama lielākajā daļā Eiropas, izņemot Pireneju pussalas R daļu un Britu salas, Jitlandes pussalu, konstatēta arī Rietumsibīrijā (Govaerts 2024). Igaunijā šis taksons reti sastopams visā valstī (eElurikkus 2022), bet Lietuvā – reti R un A daļā (Gudžinskas 2021). Reti konstatēts taksons Krievijas ZR daļā (Сорокина и др. 2021). Latvijā pasuga sastopama reti visā valstī (Cepurīte 2003, 2005). Sastopamības apgabals (EOO) ir 49 254 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 264 km2. Salīdzinot ar 20. gs. beigām (Cepurīte 2003, 2005), EOO nav būtiski mainījies. Tomēr atradņu skaits, visticamāk, ir sarucis dažādu ietekmējošo faktoru rezultātā.
Populācija. Datu par cenopopulāciju lielumu un populācijas dinamiku nav. Vienā atradnē konstatēto indivīdu skaits ir ļoti atšķirīgs – 1–90 (DAP 2023). Visticamāk, atradņu skaits ir mazinājies gan pēdējos 30 gados, gan ilgākā laikposmā purvu un mežu susināšanas, zālāju un zāļu purvu apsaimniekošanas pārtraukšanas dēļ.
Dzīvotnes un ekoloģija. Latvijā pasuga ir konstatēta galvenokārt karbonātiem bagātos pārejas purvos, kaļķainos zāļu purvos. Dažkārt tā atrasta šāda veida purvos pazemes ūdeņu izplūdes vietās (DAP 2023).
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Pasugu apdraud zāļu purvu nosusināšana, apsaimniekošanas pārtraukšana, arī kūdras ieguve. Var ietekmēt arī klimata pārmaiņas, galvenokārt gaisa temperatūras paaugstināšanās, gada nokrišņu sadalījuma maiņa, kuras dēļ ūdenslīmenis purvos var straujāk kristies (Essl et al. 2012; Dorau et al. 2015; Swindles et al. 2019), arī ilgstoši sausuma periodi. Gaisa temperatūras paaugstināšanās novērojama arī Latvijā (Briede 2018).
Aizsardzība. Lielākā daļa atradņu atrodas ĪADT, piemēram, Ķemeru Nacionālajā parkā, tomēr tas neatspoguļo reālo situāciju. Šīs teritorijas ilgstoši ir bijušas populāri pētījumu objekti. Pasugai piemērotas dzīvotnes atrodas arī ārpus ĪADT. Lai saglabātu pasugu, ir izveidoti divi mikroliegumi.
Priekšlikumi sugas saglabāšanai. Ir jāpēta pasugas izplatība, jāprecizē populācijas lielums un jānosaka saglabāšanai nozīmīgākās vietas. Ja nepieciešams, jāveic pasugai piemērota zāļu purvu apsaimniekošana. Nav pieļaujama purvu susināšana un kūdras ieguve pasugas dzīvotnēs. Jāveic molekulāri ģenētiskie pētījumi un jāpēta morfoloģiskās pazīmes, lai pārliecinātos par Latvijas populācijas piederību šim taksonam.
Autore: Liene Auniņa.
Summary. Lapland marsh-orchid – Dactylorhiza majalis subsp. lapponica. In this publication, we assume that all records of Dactylorhiza russowii (Klinge) Holub in Latvia belong to D. majalis subsp. lapponica. The species is rare throughout Latvia. The EOO is 49,254 km2, and the AOO – 264 km2. Compared to the distribution pattern identified in the early 21st century, the EOO has not changed significantly. There are no data on the size of subpopulations at each locality and population dynamics. According to the available data, the number of individuals per site varies greatly, ranging from 1 to 90. However, the number of localities has most likely decreased over the last thirty years and a longer period due to the drainage of mires and forests, peat extraction, and the cessation of semi-natural grassland and fen management. The condition and area of the suitable habitats decrease, leading to the decline of the population. In Latvia, D. majalis subsp. lapponica has been found mainly in carbonate-rich transitional mires, alkaline fens, and mires around carbonate-rich groundwater discharges. Most known localities occur in the protected areas, e.g., the Ķemeri National Park; however, this does not reflect the actual situation, as these areas have long been popular subjects of research. Habitats suitable for the subspecies are also found outside protected areas. Targeted studies of the subspecies’ distribution and population size, as well as the identification of the most important sites for conservation, are recommended.
Literatūras saraksts
