Morfoloģija un bioloģija. Lapzemes ziemeļpiepei augļķermeņi ir viengadīgi, ar izteiktu cepurīti vai ar klājenisko daļu, kura ir vēdekļveida, līdz 15 cm plata. Virspuse balta līdz bēša, izkalstot vai pieskaroties kļūst sarkanbrūna, samtaina, bez joslām. Poru virsma svaigiem augļķermeņiem balta, pieskaroties vai izkalstot kļūst sarkanbrūna. Poras 3–4 uz 1 mm, stūrainas. Audi gaiši bēšā krāsā, reizēm ar tumšāku joslu tuvu virspusei; korķaini, līdz 2 cm biezi. Garša atgādina anīsu, nedaudz rūgta. Sporas 8–11 x 2,5–3,5 µm, cilindriskas, gludas, bezkrāsainas (Ryvarden, Melo 2014). Suga ir daudzgadīga, augļķermeņi viengadīgi, veidojas rudenī.
Izplatība. Sastopama Ziemeļamerikā, Eirāzijā. Eiropā sastopama boreālajos reģionos, visvairāk izplatīta Skandināvijā. Tipiska taigas suga. Latvijā sastopama ļoti reti, tai ir divas atradnes gandrīz 200 km attālumā viena no otras. Pirmo reizi tā ir konstatēta 2020. gadā Ķemeru Nacionālajā parkā un vēlāk – valsts ZA daļā, Grundzāles pagastā. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 8 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 8 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits nepārsniedz 20.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa brūno trupi. Visbiežāk aug vecos, mitros egļu mežos uz liela izmēra egļu kritalām bez mizas vidējā sadalīšanās pakāpē. Tai nepieciešams mežsaimnieciskās darbības ilgstoši neietekmēts mežs, kurā var veidoties šādas kritalas. Norvēģijā suga sastopama mežsaimnieciskās darbības maz ietekmētos, lielos mežu masīvos ar lielu dabisko mežu īpatsvaru, taču ir reta vai nav sastopama ainavās, kur dabisko mežu platības ir sadrumstalotas (Brandrud et al. 2021). Sugas saistību ar nesadrumstalotiem egļu mežiem atzīmējuši arī vairāki citi autori (Røsok 1998; Nordén et al. 2013; Nordén et al. 2018), un tā tiek uzskatīta par ilglaicīgu mežu indikatorsugu Skandināvijas valstīs.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Sugu apdraud vecu dabisku mežu platību mazināšanās, mikroklimata izmaiņas (piemēram, meža nosusināšanas ietekmē), meža masīvu sadrumstalošanās, liela diametra kritalu trūkums mežā. Novērtēta kā kritiski apdraudēta suga (CR), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstos. Tā jāiekļauj Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā kā suga, kuras dzīvotņu saglabāšanai var veidot mikroliegumus. Viena no sugas atradnēm atrodas Ķemeru Nacionālajā parkā, bet otra – ārpus ĪADT (Sikšņu mežniecībā). Aizsardzības pasākumi galvenokārt saistīti ar piemērotu biotopu – vecu, kritalām bagātu egļu mežu – saglabāšanu. Sugas saglabāšanai jānodrošina tās apdzīvoto teritoriju stingra aizsardzība, nepieļaujot augošās un atmirušās koksnes izvākšanu, kā arī nemainot hidroloģiskos apstākļus (tostarp apkārtējos pārmitros mežos). Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autori: Diāna Meiere*, Inita Dāniele.
Summary. Taiga bracket – Amylocystis lapponica. Found in North America, and Eurasia. In Europe, it occurs in boreal regions, and is best known in Scandinavia. A typical taiga species, it is very rare in Latvia, with two known localities almost 200 km apart. The EOO is 8 km2, and the AOO – 8 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals does not exceed 20. It is a wood saprotroph, causing brown rot. The species is most commonly found in old, moist spruce forests on moderately decomposed, large, barkless spruce logs. It needs a forest that has not been disturbed by forestry for a long time, where such dead wood can form. The association of this species with unfragmented and undisturbed spruce forests has been reported by several authors. It is considered an indicator species for forest continuity in Scandinavia. The species is threatened by the decline in the area of old natural forests, changes in the microclimate due to forest drainage, fragmentation of forest stands, and a lack of coarse woody debris in forests. It is assessed as Critically Endangered (CR) due to its very small regional population. The species is not listed as a species of EU importance and is not protected in Latvia. It is proposed to be included on the list of protected species for which micro-reserves can be established. One of the species’ localities is in the Ķemeri National Park, and the other is outside the protected nature areas (Sikšņu Forestry area). The conservation measures are mainly related to the preservation of suitable habitats – old spruce forests rich in dead wood. For this species, natural coniferous forests must be preserved. This means no removal of living trees and dead wood, and no alteration of hydrological conditions (no drainage of surrounding wet forests). Further studies are needed on the species’ occurrence, ecology and threats.
Literatūras saraksts
