Morfoloģija un bioloģija. Laškrāsas zeltpores augļķermeņi ir viengadīgi, klājeniski, līdz 0,8 cm biezi, 10–15 cm plati. Krāsa sākumā dzeltenīga, vēlāk oranža, var būt ar violetiem laukumiņiem, it īpaši gar malu. Ievainojumu vietās un izkalstot krāsa kļūst sarkanvioleta; mala – gaišāka. Ar kālija hidroksīdu iekrāsojas violeta. Svaigi augļķermeņi mīksti vai nedaudz vaskaini, izkalstot cieti un trausli. Poras lielas, stūrainas, 1–3 uz 1 mm, mala šķiedraina. Smarža viegla, atgādina vecus ābolus. Sporas cilindriskas, gludas, ar plānām sieniņām, maziem sveķainiem pilienu ieslēgumiem; 5–6 x 2,2–2,6 µm (Ryvarden, Melo 2014). Suga ir daudzgadīga, bet augļķermeņi veidojas rudenī uz dažām nedēļām.
Izplatība. Sastopama gan Eirāzijā, gan Ziemeļamerikā. Eiropā un citviet konstatēta galvenokārt boreālajā zonā (GBIF 2025). Kopumā izplatība nav līdz galam skaidra, jo pētnieku vidū nav vienotas izpratnes par taksonu. Latvijā sastopama reti. Pirmo reizi konstatēta 1998. gadā Gaujas Nacionālajā parkā. Mūsdienās zināmas 24 atradnes dažādos reģionos. Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 39 120 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 96 km2.
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Nav pietiekamu datu par Latvijas reģionālās populācijas lielumu un tā pārmaiņām. Pieaugušu indivīdu skaits varētu būt mazāks nekā 100.
Biotopi un ekoloģija. Koksnes saprotrofs, izraisa balto trupi. Apmēram vienlīdz bieži sastopama vecos dabiskos skujkoku un purvainos mežos. Aug pārsvarā mitrās vietās. Sugai ir nepieciešamas skujkoku (galvenokārt – priežu) kritalas, piemērotākas ir liela diametra kritalas. Mežā vienlaicīgi un ilgstoši jābūt kritalām visās sadalīšanās pakāpēs, kā arī vecām priedēm un iespējai veidoties jaunām kritalām.
Izmantošana un tirdzniecība. –
Apdraudējums. Draudi lielākoties saistīti ar mežsaimnieciskās darbības ietekmi – mazinot liela diametra mirušās koksnes apjomu, mainot mitruma režīmu (arī kailciršu dēļ), mazinot vecu skujkoku mežu platības un palielinot biotopu sadrumstalotību. Novērtēta kā stipri apdraudēta suga (EN), jo tai ir ļoti maza reģionālā populācija.
Aizsardzība. Latvijā īpaši aizsargājama suga. Tās aizsardzībai jāparedz arī iespēja veidot mikroliegumus. Tās aizsardzības jurdiskais statuss jāsaglabā. ĪADT, piemēram, Gaujas un Ķemeru Nacionālajos parkos, atrodas aptuveni trešdaļa sugas reģionālās populācijas. Tomēr teritoriju apsaimniekošanas noteikumi ne vienmēr nodrošina sugai nepieciešamo apstākļu saglabāšanos. Sugas saglabāšanai jānodrošina vecu skujkoku mežu nepārtrauktība, kā arī jāsaglabā kritalas mežos un atmirušās koksnes nepārtrauktība. Tas nozīmē, ka jāsaglabā lieli, veci skujkoki un vismaz daļai šādu koku vai vismaz daļā teritorijas jāsaglabā dabiskais koksnes sadalīšanās cikls piemērotos mitruma apstākļos. Jāveic pētījumi par sugas sastopamību, ekoloģiju un apdraudošajiem faktoriem.
Autors: Diāna Meiere*.
Summary. Orange porecrust – Erastia aurantiaca. Found in Eurasia, and North America. In Europe, and elsewhere, it occurs mainly in the boreal zone, but is rare in Latvia with 24 known localities in different regions. The EOO is 39,120 km2, and the AOO – 96 km2. There are insufficient data on the regional population size and changes. The number of mature individuals could be less than 100. It is a wood saprotroph, causing white rot. The species occurs in old natural coniferous forests and bog woodlands. It requires large coniferous (most often pine) logs, mostly in moist areas and continuous presence of coarse woody debris in all stages of decay. Threats are mainly related to forest management – reduction of dead wood, changes in moisture regime, reduction of old coniferous forests, and habitat fragmentation. It is assessed as Endangered (EN) due to its very small regional population. It is proposed to be included on the list of species for which micro-reserves can be established. Approximately one-third of the regional population is in protected nature areas such as the Gauja and Ķemeri National Parks. However, the management regulations of these areas do not always ensure the necessary conditions for the conservation of the species. The conservation of the species requires the continuity of old coniferous forests, as well as the preservation of old conifer trees, suitable moisture conditions and fallen logs (continuity of dead wood). Research is needed on the distribution, ecology and threats to the species.
Literatūras saraksts
