Atgriezties
Trūkst datu (DD)

Laukirbe

Perdix perdix (Linnaeus, 1758)
DD – ligzdojošā populācija (L)

 
Trūkst datu (DD)

Laukirbe

Perdix perdix (Linnaeus, 1758)
DD – ligzdojošā populācija (L)

Foto: Jānis Jansons – laukirbe.
Foto: Andris Klepers – laukirbes ligzdošanas biotops.
Citi biežāk lietotie nosaukumi: –.
Dzimta: fazānu Phasianidae.
Kategorija un kritēriji Latvijā: DD, 2024.
Kategorija globāli, Eiropā: LC 2016, LC 2020.
Statuss tuvējās valstīs: Zviedrija (NT 2020), Somija (NT 2019), Igaunija (VU 2019), Lietuva (VU 2021).
Saskaņā ar IUCN metodiku.
    Biotopi: 4.4. Mērenās joslas zālājs, 14.1. Aramzeme, 14.2. Ganības, 14.4. Lauku sētas un dārzi.
    Draudi: 2.1. Augkopība, 9.3. Lauksaimnieciskas un mežsaimnieciskas izcelsmes piesārņojums,
8.2. Problemātiskas vietējās sugas/slimības.
    Aizsardzības pasākumi: 1.2. Resursu un biotopu aizsardzība, 2.3. Biotopu un dabisko procesu
atjaunošana.
Konvenciju pielikumi: Bernes III.
Putnu direktīvas pielikums: –.
Aizsardzības statuss Latvijā: ĪAS.
LSG iepriekšējie izdevumi: 4. kat. (1985), 2. kat. (2000).

 

Morfoloģija un bioloģija. Drukns baloža lieluma putns ar samērā īsām, spēcīgām kājām un īstu asti. Aste rūsganbrūna. Mugura brūni raiba, ķermeņa apakšpuse pelēka ar smalkiem raibumiņiem, uz vēdera tumšs laukums (tēviņam izteiktāks). Uz sāniem kastaņbrūnas šķērssvītras. Sejas daļa ruda. Samērā slēpts dzīvesveids – lido nelabprāt, balss visbiežāk dzirdama rītausmā, krēslā vai naktī. Novērojama, kad iznāk ceļmalās. Ziemā nereti uzturas apdzīvotu vietu nomalēs un to tuvumā. Dējumā 13–22 olas. Gadā viens perējums. Mazuļi ligzdbēgļi. Pārtiek galvenokārt no augu zaļajām daļām un dažādām sēklām, bet mazuļi – no kukaiņiem un citiem bezmugurkaulniekiem. Nometnieks. Aukstās, sniegiem bagātās ziemās liels skaits iet bojā (LOB 1998).

Izplatība. Dabiskais izplatības areāls aptver lielāko daļu Eiropas, izņemot D daļu un Skandināvijas centrālo un Z daļu, un Āzijā stiepjas līdz Kazahstānas austrumiem. Introducēta arī Ziemeļamerikā, kur apdzīvo reģionu ASV ziemeļos un Kanādas dienvidos (BirdLife International 2016). Izplatības areāls Eiropā kopš 20. gs. 80. gadiem sašaurinājies, sugai izzūdot no apgabaliem areāla R un D daļā (Keller et al. 2020). Latvijā sugas izplatība starp 1980.–1984. un 2000.–2004. gadu ir samazinājusies un turpinājusi sarukt arī starp 2000.–2004. un 2013.–2017. gadu (Ķerus u. c. 2021). Latvijā ligzdojošās populācijas apdzīvotā platība (AOO) ir 2080 km2, sastopamības apgabals (EOO) – 81 060 km2.

Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Pasaules populācija sarūk, taču ne tik strauji, lai populāciju uzskatītu par apdraudētu (BirdLife International 2016). Arī Eiropas populācija sarūk (BirdLife International 2021). Igaunijā populācija īstermiņā sarūk, Lietuvā un Baltkrievijā – aug, Krievijas Eiropas daļā – svārstās (BirdLife International 2021). Latvijas ligzdojošā populācija ir 500–1100 pāru (1000–2200 pieaugušu indivīdu). Lai gan ilgtermiņā populācija mazinās, īstermiņā tā ir stabila (Ķerus u. c. 2021).

Biotopi un ekoloģija. Apdzīvo dažādas laukmalas, grāvmalas un ežas starp zālājiem, kultivētām pļavām, ganībām, labības laukiem, atmatas. Ziemā nereti sastopamas apdzīvotu vietu nomalēs un to tuvumā (LOB 1998). Paaudzes ilgums: 2,8 gadi (BirdLife International 2021).

Izmantošana un tirdzniecība.

Apdraudējums. Latvijā draudi nav pētīti, tāpēc šeit ir aprakstīti Eiropas līmeņa novērtējumā minētie draudi, kas varētu būt aktuāli Latvijas populācijai. Sugu apdraud lauksaimniecības intensitātes palielināšanās, kas izraisa barības un ligzdošanas vietu pieejamības mazināšanos un plēsonības ietekmes pieaugumu (BirdLife International 2021).

Aizsardzība. Saskaņā ar likumu “Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” laukirbe ir viena no izveidošanas mērķsugām dabas parkā “Vecumu meži”. Nav datu, cik liela populācijas daļa ir sastopama ĪADT. Sugas aizsardzības juridiskais statuss Latvijā ir jāsaglabā. Lai saglabātu sugu, ir jāuztur laukmalas un ceļmalas, kuras netiek pļautas katru gadu un kuras nodrošinātu barību – augu sēklas pieaugušajiem putniem un kukaiņus mazuļiem – un slēptuves ligzdām.

Novērtētāji: Viesturs Ķerus, Andris Avotiņš, Ainārs Auniņš.

Summary. Grey Partridge − Perdix perdix. In Latvia, the distribution of species declined between 1980–1984 and 2000–2004; the decline continued between 2000–2004 and 2013–2017 as well. The AOO of the breeding population is 2,080 km2, the EOO – 81,060 km2. The breeding population is estimated to be 500–1,100 pairs (1,000–2,200 adult individuals) in size. Although the population is declining in the long term, it is stable in the short term. The species inhabits a variety of field edges, ditches and border belts between grasslands, cultivated meadows, pastures, cereal fields and fallow land. In winter, they are often found on the outskirts of settlements and in their vicinity. The species is threatened by the increase in agricultural intensity. The legal status of protected species needs to be maintained in Latvia. Maintenance of field boundaries and roadsides without moving them every year is required to conserve the habitat of the species in order to provide food – plant seeds for adult birds and insects for the juveniles – and hiding places for nests.

Literatūras saraksts

BirdLife International 2016. Perdix perdix. The IUCN Red List of Threatened Species 2016: e.T22678911A85929015. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2016-3.RLTS.T22678911A85929015.en. [skatīts 15.11.2021.]
BirdLife International 2021. Perdix perdix. The IUCN Red List of Threatened Species 2021: e.T22678911A166185485. https://dx.doi.org/10.2305/IUCN.UK.2021-3.RLTS.T22678911A166185485.en. [skatīts 15.12.2021.]
Keller, V., Herrando, S., Vořišek, P., Franch, M., Kipson, M., Milanesi, P., Marti, D., Anton, M., Klvaňova, A., Kalyakin, M.V., Bauer, H.-B., Foppen, R.P.B. 2020. European Breeding Bird Atlas 2: Distribution, Abundance and Change. Barcelona: European Bird Census Council & Lynx Edicions, 967.
Ķerus, V., Dekants, A., Auniņš, A., Mārdega, I. 2021. Latvijas ligzdojošo putnu atlanti 1980–2017. Rīga: Latvijas Ornitoloģijas biedrība, 511.
LOB 1998. Latvijas lauku putni. Rīga, 208.
Projekta finansētāji un partneri