Morfoloģija un bioloģija. Lentzivij ir raksturīgs slaids, parasti 30–35 cm (līdz 49 cm) garš ķermenis, klāts ar mazām, cikloīdām zvīņām. Ļoti gara un lancetiska anālā spura, muguras spura, stiepjas gandrīz visā muguras garumā. Mute neliela un vērsta uz priekšu, ar maziem un smailiem zobiem, kas ir izvietoti vairākās rindās. Ķermeņa krāsa brūngani dzeltenīga, dažkārt ar pelēcīgu vai sarkanīgu nokrāsu. Uz sāniem – to vidusdaļā – aptuveni desmit tumšu plankumu josla, pēdējais no tiem pie astes spuras pamatnes. Muguras un astes spura ar tumšākām šķērseniskām joslām, kas uz muguras spuras novietotas diagonāli pret spuru stariem. Dzimumgatavību sasniedz triju gadu vecumā, ~20 cm garumā. Dzīves ilgums – deviņi gadi (Ojaveer 2003; HELCOM 2013; Collette et al. 2015; SLU Artdatabanken 2020).
Izplatība. Sugas izplatības areāls iekļauj Atlantijas okeāna ZA daļu no Svalbāras gar Norvēģijas piekrasti Skandināvijas pussalā, aptverot arī Baltijas jūru, Fēru salu un Islandes piekrasti līdz D izplatības robežai ap Britu salu DA piekrasti. Sastopama arī Atlantijas okeāna R daļā – Grenlandes dienvidu un Ziemeļamerikas ZA krastā (Heessen 2015). Novērota ar klimata pārmaiņām saistīta izplatības areāla pārvietošanās Z virzienā (Collette et al. 2015). Reti sastopama visā Baltijas jūrā, izņemot Botnijas līci, un kopējā izplatība Baltijas jūrā ir neskaidra (HELCOM 2013; SLU Artdatabanken 2020). Baltijas jūrā suga tiek uzskatīta par glaciālo reliktu (Ojaveer 2003; Collette et al. 2015). Latvijas ūdeņos tā sastopama ļoti reti, vienīgie novērojumi zinātniskajās uzskaitēs ir Baltijas jūras atklātās daļas dienvidos (ICES 2023). Sugas sastopamības apgabals (EOO) ir 2445 km2, un apdzīvotā platība (AOO) ir 28 km2 (BIOR dati).
Populācijas lielums un tā pārmaiņas. Eiropā sugai netiek novērots populācijas sarukums (Collette et al. 2015). Arī Baltijas jūrā suga novērtēta kā neapdraudēta (LC) (HELCOM 2013, 2025). Pētījumi lentzivs reģionālās populācijas novērtēšanai Latvijā līdz šim nav veikti, tādēļ datu par reģionālās populācijas lielumu un pārmaiņām Latvijas ūdeņos nav. Zinātniskajās uzskaitēs Latvijas ūdeņos fiksēti tikai septiņi noķeršanas gadījumi (BIOR dati).
Biotopi un ekoloģija. Bentiska jūras zivs, dzīvo uz mīkstām, dūņainām gruntīm 30–200 m (parasti 40–100 m) dziļumā. Parasti uzturas ar skābekli bagātos ūdeņos ar zemu temperatūru (Plikšs, Aleksejevs 1998). Gruntī veido alas (Collette et al. 2015; Heessen 2015). Aktīva krēslas stundās (Oesterwind et al. 2023). Barojas ar maziem bezmugurkaulniekiem, galvenokārt vēžveidīgajiem, daudzsartārpiem un mazsartārpiem. Nārsto decembrī un janvārī. Iznērstie ikri pielīp pie grunts. Kāpuri pelaģiski, sasniedzot 3–4 cm garumu, kļūst bentiski (SLU Artdatabanken 2020).
Izmantošana un tirdzniecība. Sugai nav saimnieciskas nozīmes.
Apdraudējums. Eiropas mērogā sugai apdraudējumi nav zināmi (Collette et al. 2015). Baltijas jūras mērogā galvenie draudi ir eitrofikācija un piemērotu biotopu sarukums (HELCOM 2013). Ņemot vērā, ka lentzivs ir aukstūdeņus mīloša suga, kam ir nepieciešami salīdzinoši tīri un ar skābekli bagāti dziļūdens biotopi, to var negatīvi ietekmēt gan ūdens temperatūras paaugstināšanās klimata pārmaiņu rezultātā, gan eitrofikācija un skābekļa deficīta zonu palielināšanās. Tā kā šobrīd Latvijā trūkst informācijas sugas izzušanas riska izvērtēšanai, tā ir iekļauta kategorijā “trūkst datu” (DD).
Aizsardzība. Suga nav iekļauta ES nozīmes un Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā. Lai precizētu sugas izplatību un reģionālās populācijas attīstības tendences, ir jāveic monitorings, kura metodes ir pielāgotas sugas konstatēšanai. Tāpat ir jāveic pētījumi sugas biotopu platību un to izmaiņu apzināšanai. Ņemot vērā, ka sugas apdraudētības novērtējumam Latvijā šobrīd trūkst datu, sugas aizsardzības nepieciešamība ir pārskatāma nākotnē, kad ir veikti atbilstoši pētījumi.
Autors: Jānis Gruduls.
Summary. Snake blenny – Lumpenus lampretaeformis. The species' range extends from Svalbard to the southeast coast of the British Isles in the Northeast Atlantic, including the Baltic Sea. A northward shift in distribution associated with climate change has been observed. The species is rare throughout the Baltic Sea, except in the Gulf of Bothnia. In the Baltic Sea, the species is considered a glacial relict. It is very rare in Latvian territorial waters and the only observations in scientific surveys are in the southern part of the open Baltic Sea. The EOO of the species is 2,445 km2, and the AOO – 28 km2. At the European level, the species population is not in decline. No specific studies have been carried out to assess the regional population in Latvia, therefore, no data are available on the regional population size and changes. It is a benthic marine fish that lives on soft, muddy substrates at depths of 30–200 m (usually 40–100 m). It usually inhabits oxygen-rich waters with low temperatures. The species has no economic importance. There are no known threats to the species at the European level. In the Baltic Sea, eutrophication and a decline in suitable habitats are the main threats. As there is currently a lack of information to assess the extinction risk of the species in Latvia it has been assigned the category Data Deficient (DD). The species is not on the lists of species of EU importance and Latvian protected species. Monitoring methods customised to detect the species are needed to estimate its distribution and regional population trends. Studies are also needed to determine the extent of the species' habitat and its changes.
Literatūras saraksts
